Šobrīd Latvijā nepastāv apkures iekārtu deficīts – varam izvēlēties gan vietējā ražojuma, gan Eiropas, gan citu pasaules valstu ražotos apkures katlus. Izvēle ir plaša un reizē problemātiska – kā atrast īsto un par pareizo cenu? Kā vienmēr, vispareizāk apkures iekārtas izvēli būtu uzticēt speciālistam, kurš arī uzprojektētu visu apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu.

Speciālistam ir zināšanas un pieredze, lai nodrošinātu optimālu apkures sistēmas elementu saderību, izraudzītos jūsu vajadzībām un iespējām piemērotāko katlu, kā arī palīdzētu iegūt nepieciešamās atļaujas un saskaņot dokumentus. Tomēr izšķirošais vienmēr būs pasūtītāja vārds un, uzklausot projektētāja argumentus, izvēle, vienalga, būs jāizdara jums pašam.

Kādi aspekti jāņem vērā, izvēloties apkures katlu? Pirmkārt, kurināmais, kurš ilgtermiņa perspektīvā būs pieejams jūsu mājas atrašanās rajonā. Jāatceras, ka mūsdienu gāzes un šķidrā kurināmā katli visu apkures sezonu var darboties pilnīgi automātiskā režīmā, jums nebūs jāstrādā par kurinātāju savā mājā. Reizi gadā tiem jāveic vienīgi profilaktiskā apkope, ko visērtāk uzticēt servisa dienestiem. Toties ar cietā kurināmā katlu noņemšanās ir lielāka – lai būtu siltums, tas kādam ir jākurina.

Kad noskaidrots kurināmā veids, jātiek skaidrībā ar katla konstrukcijas izvēli. Vienkontūras apkures katls paredzēts vai nu siltumnesēja uzsildīšanai apkures sistēmā, vai karstā ūdens sagatavošanai. Savukārt divkontūru katli spēj reizē gan apkurināt māju, gan sagatavot karsto ūdeni.

Nākamies izvēles aspekti ir katla siltuma jauda, ko nosaka projektētājs, sistēmai nepieciešamie siltumnesēja parametri un paredzamās katla darbības regulēšanas iespējas atkarībā no ārgaisa temperatūras (vienpakāpes, divpakāpju vai plūdena). Nav mazsvarīgs arī materiāls, no kāda katls izgatavots, tā svars, gabarīti, cena un citi parametri. Atcerieties, ka katls, kas paredzēts tikai viena veida kurināmajam, darbosies ekonomiskāk un ar augstāku lietderības koeficientu nekā tāds, kam var izmantot vairāku veidu kurināmos.

Izvēloties katla kurināmā veidu, vēlams pakonsultēties vietējā vai rajona pašvaldībā. Tas ļaus noskaidrot, kāds kurināmais šobrīd reģionā ir izplatītākais un, iespējams, uzzināt īstermiņa un ilgtermiņa nākotnes plānus – varbūt paredzēta rajona gazifikācija, kādi būs iespējamie gāzes vadu maršruti, kādas iespējas un uz kādiem noteikumiem tiem varēs pieslēgties utt.

Pats ekonomiskākais un ērtākais kurināmais ir dabas gāze. Tajā ir vismazāk sēra savienojumu, tāpēc gāzes sadegšana ir visefektīvākā – respektīvi, sadedzinot nosacīto kurināmā vienību, no gāzes tiek iegūts visvairāk siltumenerģijas, savukārt tās sadegšanas produkti ir vismazāk kaitīgi apkārtējai videi. Gāzes katli ir salīdzinoši mazāk pakļauti korozijai un mazāk aizaug ar kvēpiem. Gāzes katlus ir vieglāk tīrīt un tas jādara salīdzinoši retāk. Arī ilgmūžība šiem katliem ir augstāka, gāzes katli ir daudz ērtāki lietošanā, nav nepieciešams uzglabāt kurināmo, līdz ar to atkrīt vajadzība pēc speciālas kurināmā uzglabāšanas vietas mājā vai tai līdzās. Tāpat, darbojoties ar gāzes kurināmo, katls neizdala praktiski nekādas smakas (gāzes smaka liecina par nopietnu avāriju).

Sliktāk ir tas, ka dabas gāze daudzviet nav pieejama. Piemēram, jaunajos ciematos ap lielajām pilsētām gazifikācija varbūt nemaz nav paredzēta. Tādā gadījumā var apsvērt iespēju uzstādīt šķidrā kurināmā katlu. Papildus būs nepieciešama vieta speciālu tērauda vai plastmasas cisternu uzstādīšanai dīzeļdegvielas uzglabāšanai. To ietilpība parasti ir 4-10 tonnas, atkarībā no mājas platības un siltumizolācijas kvalitātes. Zināms degvielas krājums īpašniekam ļauj nodrošināties pret iespējamo cenu kāpumu, taču ilgstoša (vairāk nekā gadu) dīzeļdegvielas uzglabāšana caurspīdīgās plastmasas cisternās izraisa tās fizisku un ķīmisku novecošanos.

Dārgākās tvertnes ar dubultajām sienām ir praktiski simtprocentīgi drošas, tomēr nav izslēgts, ka mājā būs jūtama, kaut arī pavisam nedaudz, specifiska smarža. Tvertni var turēt arī ārpus mājas, ieraktu zemē, bet tās ir papildu izmaksas un šādu darbu labāk uzticēt pieredzējušiem izpildītājiem, piemēram, katla uzstādītājiem.

Te jāņem vērā arī hidroģeoloģiskie apsvērumi – ja apkārtnē ir augsts gruntsūdeņu līmenis, tvertne, tuvojoties pavasarim, var tikt izcilāta. Bez tam katru gadu noteikti jāpārbauda zemē ieraktās tvertnes hermētiskums. Pārējos aspektos šķidrā kurināmā katla ekspluatācija līdzinās gāzes katlam. Mūsdienu šķidrā kurināmā sprauslu degļi nodrošina ļoti efektīvu kurināmā sadegšanu, degviela iztvaiko un dedzināts tiek degvielas tvaiku un gaisa maisījums.

Ja jūsu rajonā ir problēmas ar dīzeļdegvielas piegādi vai arī tās cena ir pārlieku augsta, viss vēl nav zaudēts – varat izvēlēties cietā kurināmā apkures katlu. Arī šajā gadījumā pastāv izvēle – kurināt ar akmeņoglēm vai brūnoglēm, malku, kūdru vai degslānekli. Salīdzinot ar iepriekšminētajiem katliem, cietā kurināmā katliem raksturīgs zemāks lietderības koeficients un tie vairāk piesārņo atmosfēru. Piedevām, noteikti nepieciešama papildu telpa kurināmā uzglabāšanai un jārēķinās arī ar papildu laika patēriņu katla kurināšanai.

Bet, kā rīkoties, ja esat uzzinājuši, ka ciemata gazifikācija paredzama tikai pēc pāris gadiem? Uzstādīt cietā kurināmā katlu un vēlāk to nomainīt pret gāzes? Tas būtu pārlieku dārgs prieks. Šādā gadījumā labāk izvēlēties kombinēto katlu. Protams, tā cena būs nedaudz augstāka nekā tikai viena kurināmā katlam, izmēri lielāki, tas prasīs vairāk telpas, nebūs tik efektīvs… Tas jo īpaši attiecas uz universālajiem katliem, kas paredzēti visa veida kurināmajam – cietajam, šķidrajam un gāzveida. To lietderības koeficients, darbojoties ar cieto kurināmo, ir 58-60%, bet ar šķidro un gāzveida kurināmo – 70-80%, kamēr tikai šķidrā vai gāzveida kurināmā katliem – 90-95%.

Kombinētie katli

No kombinētajiem katliem optimālākais ir šķidrā un gāzveida kurināmā katls, jo mūsdienu degļi abus šos kurināmos ļauj sadedzināt praktiski līdzvērtīgi. Degļi modulē apaļu liesmu horizontālas lāpas formā, tāpēc kombinētajiem šķidrā un gāzveida kurināmā katliem ir cilindriska sadegšanas kamera, ko veido čuguna vai bimetāliski (čuguna-tērauda) kanāli, kas gan uzņem liesmas izstaroto siltumu, gan karsto izplūdes gāzu konvekcijas siltumenerģiju un nodod to caur kanāliem cirkulējošajam šķidrajam siltumnesējam. Kameras gala noņemamajā sieniņā vai durtiņās izveidota atvere ar stiprinājumu sistēmu, kurā, atkarībā no tā, kādu kurināmo šajā periodā paredzēts izmantot, tiek iemontēts katla jaudai atbilstošs attiecīgi šķidrā vai gāzveida kurināmā sprauslu deglis.

Degļa montāža ir visnotaļ vienkārša. Tas tiek ievietots atverē, pieregulēts atbilstoši sadegšanas kameras dziļumam un ar skrūvēm nostiprināts. Gāzes vai šķidrā kurināmā padeves caurule deglim tiek pievienota ar uzmavuzgriezni, no kura iepriekš izņemams noslēgs. Degļa armatūras blokā jāiesprauž divi elektrības savienotājkontakti. Tālāk jāpārbauda gāzes pieslēguma hermētiskums un jāatgaiso gāzes vai šķidrā kurināmā pievads.

Degļa palaišanu, īpaši pirmoreiz, gan jāuztic speciālistam, jo palaišanas procesā deglis tiek regulēts atbilstoši pieļaujamām izmešu normām, kas norādītas tabulā degļa montāžas instrukcijā, izmantojot izplūdes gāzu analizēšanas iekārtu, kuras devēji pievienoti izplūdes īscaurulei. Mainot kurināmā veidu, iepriekšējais deglis jānoņem un jāuzstāda otram kurināmā veidam piemērotais deglis. Katla darba slodze ir atkarīga no āra gaisa temperatūras, piedevām prakse rāda, ka ar maksimālajai tuvu jaudu pareizi izvēlēts apkures katls darbojas salīdzinoši neilgu laika daļu (5-20 dienas apkures sezonā), bet pārējā laikā – ar aptuveni 50% no slodzes.

Paaugstinoties gaisa temperatūrai, liekas saprātīgi samazināt katla darba jaudu un ietaupīt nedaudz degvielas. Taču jāzina, ka degvielas patēriņa samazināšana var izraisīt tās sadegšanas apstākļu izmaiņas, samazināt lāpas garumu sadegšanas kamerā un attiecīgi pasliktināt katla darbības lietderības koeficientu. Atkarībā no degvielas padeves regulēšanas iespējam izšķir vienpakāpes, divpakāpju, kā arī modulējošos degļus.

Modulējošie degļi ļauj plūdeni mainīt degšanas jaudu atkarībā no siltuma slodzes prasībām, mainot gaisa un degvielas attiecības degmaisījumā – kad atkarībā no pievadītā gaisa daudzuma un aerodinamiskās pretestības sadegšanas kamerā tiek palielināta vai samazināta degvielas padeve. Tas pie mainīgas siltuma slodzes ļauj nodrošināt stabili augstu katla darbības lietderības koeficientu un minimālu piesārņojošo vielu koncentrāciju izplūdes gāzēs.

Pēdējos gados pasaules tirgū tiek piedāvāti arī kombinētie šķidrā un gāzveida kurināmā degļi. Šajā gadījumā katlā tiek uzstādīts tikai viens deglis, kam pieslēgti gan gāzes, gan šķidrā kurināmā pievadi. Atkrīt nepieciešamība degļus mainīt, deglis atkarībā no kurināmā vienkārši tiek pārslēgts no viena darba režīma otrā. Taču šāda degļa uzbūve ir visnotaļ sarežģīta un cena ir daudz augstāka nekā diviem atsevišķiem viena kurināmā degļiem. Zināmākie kombinēto degļu ražotāji ir uzņēmumi Elko Klockner un Weishaupt.

Degvielas padevi šķidrā kurināmā deglim nodrošina degvielas sūknis un degviela zem spiediena caur sprauslu tiek izsmidzināta sīku pilieniņu veidā. Šie pilieniņi, līdzīgi kā migla, tiek sajaukti ar gaisu, ko piegādā vilkmes ventilators, veidojot optimālu degmaisījumu, kas tālāk tiek padots uz sadegšanas zonu. Tajā degmaisījumu aizdedzina aizdedzes ierīce un turpmāk sadegšanas process noris pastāvīgi. Liesma šajā gadījumā ir dzeltenīgā krāsā. Lai iegūtu zilganu liesmu, degviela iepriekš tiek uzsildīta vai nu ar elektrisko sildītāju, vai izmantojot izplūdes gāzu siltumu. Uzsilstot degvielas pilītes iztvaiko un nodrošina augstāku sadegšanas efektivitāti.

Tvana gāzes CO, slāpekļa oksīdu NOx un sēra oksīdu SOx daudzums pareizi noregulēta degļa izplūdes gāzēs ir ievērojami zemāks nekā paredz visprasīgākās Eiropas Savienības ekoloģiskās normas. Šādus šķidrā kurināmā degļus reizēm mēdz saukt par zilās liesmas degļiem. Kaut arī modulējošie degļi ar degvielas priekšuzsildīšanu ir dārgāki nekā parastie, tomēr ir vērts tajos ieguldīt līdzekļus, jo normatīvās prasības degļu efektivitātei un ekoloģiskajiem rādītājiem nākotnē var kļūt tikai stingrākas.

Tā kā kombinēto katlu gāzes degļi ir parīkoti ar vilkmes ventilatoru, tie ir noturīgāki pret spiediena svārstībām gāzes piegādes sistēmā, salīdzinot ar gāzes katlu atmosfēriskajiem degļiem, un spēj darboties arī tad, ja gāzes spiediens krītas līdz 70-80 mm. Lai palielinātu kurināmā sadegšanas efektivitāti, katlu iedarbinot, degļi tiek komplektēti arī ar elektriski regulējamu gaisa vārstu (servopievada, modeļa marķējumā parasti apzīmēts ar burtu L), kas novērš sadegšanas kameras atdzišanu periodos, kad deglis nedarbojas. Iedarbinot katlu, vārsts atveras plūdeni, novēršot pulsāciju, un katla darba stāvoklis tiek sasniegts daudz vienmērīgāk.

Var nosaukt šādus mūsdienīgu gāzes un šķidrā kurināmā degļu ražotājus mazas jaudas apkures katliem privātmāju apkurei – Giersch, Viessmann, Weishaupt, Elko Klockner (Vācijas ražotāji), Hansa, Intercal, Bentone (Zviedrija), Oilon (Somija) u.c.

Sadedzinot šķidro kurināmo, veidojas vairāk sēra savienojumu, kuri var kondensēties uz katla sieniņu virsmas, īpaši pie zemākām ūdens temperatūrām, tāpēc kombinēto šķidrā un gāzveida kurināmo katlu siltumu uztverošās virsmas tiek izgatavotas no čuguna, kas ir izturīgāks materiāls pret koroziju nekā tērauds. Tas savukārt palielina katla masu, tāpēc kombinētie katli tiek ražoti grīdas izpildījumā.

Jāpiemin ražotājs Viessmann, kurš izstrādājis bimetāliskus katlus ar dubultajām sieniņām – modeļi Vitola 100, Vitola 111, Vitola 200 un Vitola 222. Biferālā sajūgtā sildvirsma no diviem metāliem – čuguna un tērauda – sastāv no tērauda cilindra un tajā ievietotiem lietiem čuguna elementiem ar radiālām ribām. Iekšējais čuguna slānis, tieši saskaroties ar kurtuves gāzēm, un pie aprēķinātās siltuma ražības uztver augstāku temperatūru nekā pie siltumnesēja (ūdens) izvietotais tērauda cilindrs. Šāda konstrukcija novērš kurtuves gāzēs esošo ūdens tvaiku kondensāciju un kondensāta veidošanos uz sildvirsmas, efektīvi novēršot tās koroziju. Reizē nedaudz tiek samazināta arī katla masa.

Dažos kombinēto katlu modeļos ir iebūvētas tvertnes – karstā ūdens akumulatori. Ja akumulators nav katla komplektā, tas var tikt pievienots papildus līdzās katlam vai, lietderīgās platības taupīšanai, zem katla. Siltuma akumulatora nozīme pieaug, ja katls paredzēts apkurei un siltā ūdens sagatavošanai vienlaicīgi – tā jauda var izrādīties par mazu komfortablai karstā ūdens apgādei, kaut arī pietiekama apkurei.

Piemēram, duša patērē 8 litrus minūtē 40°C karsta ūdens, bet, lai piepildītu vannu 10 minūtēs, nepieciešami 15 liti minūtē karsta ūdens. Šādu siltuma ražību spēj nodrošināt katls ar jaudu 18-30 kV. Savukārt, ņemot vērā mūsdienās izmantotos siltumizolācijas materiālus, mājas apkurei pietiek ar divreiz mazāku jaudu. Siltuma akumulācijas tvertņu izmantošana palielina karstā ūdens apgādes komfortu, taču var samazināt siltuma komfortu ēkā, jo, lai uzsildītu liela apjoma siltuma akumulatoru, mazākas jaudas katlam būs nepieciešamas 40-60 minūtes, un uz šādu laiku katls būs atslēgts no apkures sistēmas.

Šādā situācijā jāizvērtē divi iespējamie tehniskie risinājumi – vai nu izraudzīties katla jaudu atbilstoši karstā ūdens sagatavošanas vajadzībām, bet izvēlēties katlu ar modulējošo degli, kas nodrošina augstu darbības lietderības koeficientu arī pie mazākām slodzēm, vai arī izmantot atsevišķu siltuma akumulatoru ar papildu gāzes vai šķidrā kurināmā degli autonomai siltā ūdens sagatavošanai.

Uzstādot kombinēto katlu, jāparedz atsevišķa telpa šķidrā kurināmā uzglabāšanas tvertnei. Tvertne var būt izgatavota no plastmasas (ražotāji Dehoust, Schutz, Roth) vai tērauda (Roth). Plastmasas tvertnes ir vieglākas un lētākas, salīdzinot ar metāla izstrādājumiem. Uzņēmums Schutz ražo tvertnes ar 1050, 1600, 1850 un 2200 litru tilpumu, 78 cm platas, augstumā līdz 2 m, ļaujot visekonomiskāk izmantot telpas lietderīgo platību. Šādas tvertnes var ienest praktiski caur jebkurām durvīm. Dubultās sieniņas un uzticama kontroles sistēma ļauj tās uzstādīt tieši uz grīdas, neizmantojot metāla pamatni.

Vairākas šādas tvertnes var savienot ar cauruļvadiem, lai iegūtu nepieciešamā tilpuma degvielas bateriju. Šīm tvertnēm ir arī speciāls SMP vārsts, kas novērš smakas izplatīšanos. Barošanas vadā, kas iet uz degli, noteikti jāuzstāda degvielas filtrs, piemēram, Oventrop ražojuma. Tvertnes var izvietot arī ārpus telpām, ierokot tās zemē sasaluma dziļumā. Jāatceras gan, ka pie zemām temperatūrām palielinās degvielas viskozitāte un degvielas sūknis patērēs vairāk elektroenerģijas. Savukārt dīzeļdegviela var gadīties ar ūdens piejaukumu, kurš sasals un nobloķēs cauruļvadu.

Katliem ir īscaurule dūmgāzu novadīšanai, pie kuras jāpievieno dūmvads. Dūmvads jāizgatavo no nerūsējošā tērauda, jo katlu izplūdes gāzu temperatūra ir zema un uz dūmvada sienām var veidoties ķīmiski agresīvs kondensāts. Papildu siltuma izolācija dūmvadam iekštelpās nav nepieciešama. Ārpus telpām, ņemot vērā dūmgāzu temperatūru, dūmvads jāveido no nerūsējošā tērauda caurulēm ar dubultajām sienām, starp kurām ievietojams siltumizolācijas materiāls. Ja siltumizolācija nav paredzēta, jāierīko kondensāta noplūdes kanāls speciālā rezervuārā un, pirms izliešanas kanalizācijā, kondensāts jāneitralizē.

Dūmvada šķērsgriezums, tā maršruts ēkā un augstums virs jumta, atkarībā no degvielas jaudas un sadegšanas parametriem, jāaprēķina speciālistam un jāizstrādā dūmvada projekts. No dūmvada atkarīga katla vilkme, līdz ar to arī sadegšanas procesa drošums. Nepareizi izveidots dūmvads var ne tikai traucēt katla darbībai, bet pat izraisīt tā avāriju, tādēļ dūmgāzu novadīšanas sistēma jāveido ar pilnu atbildības sajūtu.

Kombinētajos katlos ir iebūvēta automātiskās vadības sistēma, kuru iespējams papildināt ar dažādiem elektroniskajiem blokiem, piemēram, katla darbības programmēšanai atkarībā no apkures sistēmas darba režīma, automātiskai siltumnesēja temperatūras izmainīšanai atkarībā no āra gaisa temperatūras utt.

Jāatzīmē, ka kombinētie gāzes un šķidrā kurināmā katli ir drošāki par vienkāršiem gāzes katliem, jo gāzes piegāžu traucējumu gadījumos, kas var rasties sadales tīklos, īpaši ziemas aukstuma periodos, kad iespējama gāzes kondensāta sasalšana, kombinētos katlus īpašnieks var pārslēgt uz citu degvielas veidu.

Vienīgais risks kombinēto katlu gadījumā ir elektroenerģijas padeves traucējumi, jo tad vairs nedarbojas degvielas sūknis, vilkmes ventilators, aizdedze un automātiskā vadības iekārta un katls automātiski izslēdzas. Elektroapgādei atjaunoties, katls pats ieslēgsies un turpinās darbu. Taču ja elektroapgādes traucējumi ir ilgstoši – diennakti un vairāk, kas bieži gadās nelielos ciematos ārpus centra, – pastāv bīstama iespēja aizsaldēt apkures sistēmu un pašu katlu. Kā risinājumu var ieteikt rezerves dīzeļģeneratora uzstādīšanu mājā, kura jauda atbilstu kopējam mājas elektroenerģijas patēriņam, ieskaitot katla jaudu, vai arī kā rezerves variantu mājā paredzēt krāsns apkures iespējas.

Sašķidrinātā gāze

Vēl viens variants vietās, kur nav reālu iespēju apkurei izmantot dabas gāzi, ir propāns. Propānam ir vairākas būtiskas priekšrocības. Apkures sistēmas, kurās izmanto šo kurināmā veidu, ir viegli regulējamas, tiek panākts optimāls degvielas patēriņš un augsts lietderības koeficients.

Sašķidrinātā naftas gāze ir ekoloģiski tīrs kurināmais. Tai sadegot, neveidojas kvēpi, un kaitīgo izmešu daudzums ir minimāls. Iekārtas, kurās izmanto šo degvielu, ir ērtas apkalpošanā un viegli automatizējamas. Kurināmā patēriņš lielā mērā ir atkarīgs no ēkas siltumizolācijas, tās iemītnieku prasībām attiecībā uz temperatūras režīmu un citiem faktoriem. Vidēja izmēra privātmājai ar 200 kvadrātmetru lielu platību gadā nepieciešamas 2-4 tonnas propāna, un ar vienu tvertnes uzpildi pietiek vismaz pusgadam.

Ja nākotnē gaidāma pāreja uz dabas gāzes izmantošanu, var izveidot pagaidu variantu, kurš bāzēts uz palielinātas ietilpības (80 l) balonu sistēmu. Tā sastāv no 6 baloniem, spiediena regulēšanas mezgla, savienojošās armatūras, un ir ievietota dzelzs skapī. Gadījumos, ja apkurināmā platība ir neliela vai apkures katls ir ar jaudu līdz 30 kW, to var izmantot kā pastāvīgu sistēmu. Sašķidrinātā naftas gāze dod iespēju būt neatkarīgiem no gariem cauruļvadiem un līdz ar to ieekonomē līdzekļus. Apkures katls gan dabasgāzei, gan sašķidrinātajai gāzei ir praktiski identisks, un to pārbūvēt vai pārregulēt no viena uz otru gāzes tipa izmantošanu nav sarežģīti.

Granulu katli

Koksnes granulas ir biokurināmais, kas pēc savas būtības ir ilgākā laikā koncentrēti uzkrāta saules enerģija. Biomasa – zālāji, augi, krūmi un koki ir tie kas augšanas laikā piesaista un sevī koncentrē lielu daudzumu gaismas un siltuma enerģijas, kuru pēcāk var ērti pārvērst siltuma iegūšanai savam mājoklim. Šis ekoloģiskais un ekonomiskais kurināmais ir sevišķi izplatīts Skandināvijas valstīs un nu jau iekarojis arī Latviju.

Koksnes granulām ir jābūt sausām, ķīmiski tīrām no piemaisījumiem, mehāniski cietām, labi noturīgām pret sadrupšanu, bez svešķermeņiem un skaidu smalkumiem. Tās ir jāuzglabā sausā telpā ar noteikumu, lai tās nesaņemtu tiešu mitruma ietekmi kondensāta vai vaļēja ūdens veidā no grīdas, sienām vai griestiem. Vaļējā veidā granulas var uzglabāt vairākus mēnešus, gaisa mitrums uz tām iedarbojas lēni. Polietilēna iepakojumā fasētu granulu uzglabāšanas laiks nav ierobežots.

Katlu apkalpošanai vajadzīgs minimāls darbs, jo tie darbojas automātiskā režīmā. Katls ar mazāko pieejamo tvertni jāuzpilda vidēji reizi piecās dienās, taču pastāv iespēja uzstādīt lielāku tvertni, kas jāuzpilda vidēji reizi mēnesī. Tas prasa augstākais 15-20 minūtes un katla darbība ir nodrošināta uz piecām dienām un apgādā ēku ar apkuri un siltā ūdens padevi visu gadu.

Izdrukāt rakstu!