| |
Žurnāla Enerģētika un Automatizācija 2008. g. oktobra numurā lasiet:
- Rīgas siltums turpina attīstību;
- Ar ko atšķiras energoefektīvas lampas?;
- Izdzīvošanas šovs 2008.-2009.;
- Celmu izstrādes tehnoloģijas;
- Plastmasas cauruļu marķējumi.
|
|
|
|
|
Enerģētikas politika
|
|
Leons Magelis
|
Runa ir par mazajām HES, kuras ir kā dadzis acī dažam labam
speciālistam. Kādi tikai argumenti pret tām nav dzirdēti! Tā trakākā
bauma, kura ir dzirdēta, ir tāda, ka mazās HES zogot ūdeni upēs. Ko tad
tās mazās HES spēj kopīgā patēriņa kontekstā? HES strādā tikai slodžu
galotņu režīmā utt., u.tml. Kā saka, ar smilgu jau dibenu neaizbāzīsi!
|
|
Lasīt visu...
|
|
Energoefektivitāte praksē
|
|
Pēc žurnāla Enerģētika un Automatizācija materiāliem
|
 Dažādi veidi, kā taupīt enerģiju, arvien vairāk pārņem mūsu pasauli,
kurā pieaug bailes no enerģētiskās krīzes. Viens no vienkāršākajiem
veidiem, kā mēģināt samazināt elektroenerģijas patēriņu katram savās
mājās, ir nomainīt parastās kvēlspuldzes pret mūsdienīgākām
energotaupošajām lampām.
Zemāks enerģijas patēriņš nebūt nav vienīgais aspekts, kas atšķir
enerģiju taupošās lampas no tradicionālajām spuldzēm ar kvēldiegu, un
kas būtu jāievēro iegādājoties modernākas spuldzes.
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
Automatizācijas risinājumi
|
|
Pēc žurnāla Enerģētika un Automatizācija materiāliem
|
 Pēdējā laikā intelektualizācija ieņem arvien būtiskāku lomu būvniecības
un ēku ekspluatācijas nozarēs. Ievērojami pieaug dažādās
intelektuālajās sistēmās ieguldīto līdzekļu apjoms. Pašlaik
intelektualizācija arvien plašāk aptver dzīvojamo sektoru, kā arī mazo
un vidējo uzņēmējdarbību.
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
Siltumapgāde
|
|
Pēc žurnāla Enerģētika un Automatizācija materiāliem
|
|
Katram gribas savu mājokli padarīt pēc iespējas siltāku un
komfortablāku. Galvenās prasības attiecībā uz mājokli nav mainījušās
kopš akmens laikmeta un pirmām kārtām tam jānodrošina komfortabls
temperatūras režīms. Mūsu dienās sildīšanās pie ugunskura ir pieņemama
galvenokārt tūristiem. Lielākā daļa no mums ir kļuvuši atkarīgi no
vairāk vai mazāk centralizētām apkures sistēmām.
Dažādas problēmas apkures tīklos var pārvērst pat visai siltu ziemu
īstā murgā. Bet ne vienmēr tajā vainojami komunālie dienesti. Dažreiz
pie apkures problēmām esam vainojami arī mēs paši, uzstādot
nepiemērotas apkures iekārtas, vai nerūpējoties par to, lai tās būtu
labā darba kārtībā.
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
Energoefektivitāte praksē
|
|
Pēc žurnāla Enerģētika un Automatizācija materiāliem
|
 Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka logs - tā ir atslēga enerģijas
taupīšanai ēkā: siltuma zudumi caur logiem aukstajā periodā nozīmīgi
pārsniedz siltuma zudumus caur gaismas necaurlaidīgajām norobežojošajām
ārējām konstrukcijām. Siltuma iekļūšanu caur logu siltajā gada periodā
dzīvojamajās un sabiedriskajās ēkā lielā mērā nosaka gaisa
kondicionēšanas sistēmu aukstuma ražošanas spējas.
Visā pasaulē notiek intensīvs darbs, lai atrisinātu problēmu, kas
saistīta ar aizpildīto loga aiļu termiskās pretestības paaugstināšanu
un vienlaicīgu aizsardzību pret saules radiācijas iekļūšanu.
Progresīvie konstruktīvie risinājumi logiem balstās uz mūsdienu augsti
efektīvo tehnoloģiju jaunajām iespējām. Logam jākļūst par ēkas
konstrukcijas intelektuālo elementu, ņemot vērā diennakts (dienas,
nakts) un gadalaiku (ziemas, vasaras) mainīgās prasības pret
siltumtehniskajiem, gaismas caurlaidības un citiem rādītājiem.
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
Enerģētikas politika
|
|
Pēc žurnāla Enerģētika un Automatizācija materiāliem
|
|
Mūsdienās Eiropā aizvien vairāk uzmanības pievērš enerģijas taupīšanai. To nosaka gan pastāvīgi pieaugošais enerģijas patēriņš un ar to saistītā nepieciešamība pēc papildu resursiem, gan nepieciešamība pēc iespējas vairāk nodrošināties pret nelietderīgu enerģijas izmantošanu. Tam savukārt ir citi iemesli – nepārdomātas saimniekošanas izraisītā nevēlamā ietekme uz apkārtējo vidi, nespēja pašiem nodrošināt nepieciešamo enerģijas daudzumu un sekojošā atkarība no naftas un gāzes piegādātājiem, kā arī citi iemesli.
Kā rāda Eiropā veiktie pētījumi, lielu daļu no kopējā enerģijas patēriņa veido dzīvojamajās ēkās patērētā enerģija, tāpēc jau labu laiku vairākās Eiropas valstīs ir izstrādātas speciālas programmas un būvniecības normatīvi, kuru galvenais mērķis ir ēku būvniecībā un renovācijā nodrošināt pēc iespējas augstāku ēku energoefektivitāti. Tādā veidā tiek iegūti divi labumi – gan samazinās izdevumi par ēku apkuri aukstajā sezonā, gan tiek patērēts mazāk enerģijas un sekojoši arī mazāk ietekmēta apkārtējā vide.
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
|
|
|
|
|
; "Image")
; "Image")
; "Image")
; "Image")
