Mūsdienīga māja nav iedomājama bez karstā ūdens. Ja siltajā gada laikā otrā plānā atkāpjas vajadzība pēc apkures, tad vajadzība pēc karstā ūdens nezūd visu gadu. Grūti iedomāties komfortablu dzīvi, ja nav iespējas nomazgāt traukus, mazgāties, iet dušā.

Gadījumos, kad nav centrālā karstā ūdens padeve, ir jāpielieto speciāls aprīkojums. Tam paredzēti ūdens sildītāji (caurteces un uzkrājējtipa), kas pēc uzstādīšanas veida var būt:
- autonomi;
- iebūvēti individuālās apkures sistēmas apkures katla konstrukcijā.

Mūsdienīgas ūdens sildīšanas iekārtas izvēles iespējas ir samērā plašas. Savi plusi un mīnusi ir katram no tipiem, tādēļ lietotāja uzdevums ir atrast pieņemamu variantu, ņemot vērā ne tikai savas prasības, bet arī apdzīvotās vietas infrastruktūras īpatnības. Jāzina, ka pastāv noteikti ierobežojumi, kas ietekmē iekārtas izvēli.

Atkarībā no izmantotā energonesēja tipa, autonomās iekārtas karstā ūdens ieguvei var būt elektriskas vai strādāt ar gāzes palīdzību. Iekārta ūdens sildīšanai ar gāzi ir daudz lietderīgāka, ja ir iespējams pieslēgties pie centralizētas maģistrāles (ir arī modeļi, kas strādā ar balonu gāzi, bet to ekspluatācijas izmaksas ir samērā augstas). Ja gāzes maģistrāle nav pieejama, tad jāizvēlas elektriskais aprīkojums.

Bez šiem, pašiem svarīgākajiem faktoriem, ir vēl vesela virkne dažādu faktoru, no kuriem lielākā vai mazākā mērā būs atkarīga ūdens sildīšanas aprīkojuma racionāla izvēle. Piemēram: nepieciešamais karstā ūdens daudzums un tā patērēšanas režīms (atkarīgs no ūdens ņemšanas punktu skaita un iedzīvotāju skaita – skatīt 1. tabulu), iekārtas ražotspēja, elektrotīklu stāvoklis, arhitektoniskie risinājumi, ekoloģiskie aspekti, pieejamais serviss, cena un, protams, mājai pieejamais caurteces ūdens.

Autonomās elektriskās ūdens sildīšanas iekārtas

Elektriskos ūdenssildītājus iedala caurteces un uzkrājējtipa sildītājos. Caurteces ūdenssildītājs uzsilda ūdeni gandrīz uzreiz, kad tas iziet caur korpusu ar termoelektrosildītāju (TES). Tas nostrādā automātiski uzreiz pēc karstā ūdens krāna atgriešanas. Caurteces ūdens sildītājam ir samērā daudz priekšrocību: kompakti izmēri, momentāna ūdens uzsildīšana un līdz ar to vienmēr esošs karstais ūdens. Šāda tipa iekārtas ar jaudu 3-6 kW ir paredzētas standarta spriegumam 220 W. To ražotspēja – 2/3 l/min. Karstā ūdens ar temperatūru 25-30°C (iekārtas funkcionēšanas princips – jo mazāk ūdens iziet caur siltummaini, jo stiprāk tas uzsilst).

Ūdens ņemšanas punktos, kur ir nepieciešamība pēc lielāka karstā ūdens daudzuma, nepieciešams jaudīgāks ūdens sildītājs (no 7 līdz 32 kW un vairāk). Parasti mājas elektrotīkls nav paredzēts šādas jaudas iekārtai, tādēļ tā elektrobarošanai būs nepieciešama atsevišķa līnija ar savu automātisko pieslēgumu, piemērota diametra vadiem un ar sazemējumu. Ūdens sildītājiem ar jaudu vairāk nekā 10 kW paredzēta trīsfāžu barošana. Bez tam šādus modeļus var pielietot tikai vienā ūdens ņemšanas punktā. Šis ierobežojums ir galvenais faktors, kas var kavēt šāda veida iekārtu pielietošanu.

Otrs elektriskā ūdens sildītāja tips ir uzkrājēji (boileri), kuri aprīkoti ar ūdens tilpni apjomā no 10-500 litriem un vairāk. Atšķirībā no caurteces tipa, kur ūdens karsēšana sākas brīdī, kad to sāk patērēt, uzkrājējtipa ūdens sildītājos ūdens karsēšana līdz dotajai temperatūrai notiek jau agrāk un tā sildīšanai tiek izmantota salīdzinoši neliela jauda.

Boileri ir konstruēti sekojoši: siltumu izolējoša tilpne ar sildelementu iekšpusē un emaljēts segums ārpusē, uz tās parasti izvietoti siltuma vadības elementi. Temperatūru var iestatīt uz termostata diapazonā no 7°C līdz 85°C. Ūdens uzsilst līdz dotajam līmenim, kurš turpmāk tiek uzturēts automātiski ar termostata palīdzību, kas ieslēdz un izslēdz sildelementu. Mūsdienīga augstas kvalitātes siltumizolācija efektīvi novērš siltuma zudumus un ilgi saglabā ūdeni siltu.

Lielu lomu, izvēloties boileri, spēlē arī tā jauda, no kuras atkarīgs ūdens uzkarsēšanas ātrums. Nelielu izmēru uzkrājējtipa ūdens sildītājiem (līdz 100 l) jauda parasti ir 2 kW, tie barojas 220 W tīklā. Lielākiem apjomiem tas ir nepietiekami, jo ūdens uzsils pārāk lēni. Lai to novērstu, daži uzņēmumi piedāvā modeļus, kuru tilpums ir 50-150 l vai 200-500, tiem ir paātrinātas uzkaršanas režīms ar jaudu līdz 6 kW.

Uzkrājētipa ūdenssildītāji ir ļoti populāri, pirmkārt, to sildelementu nelielās jaudas dēļ, kas ļauj tos uzstādīt praktiski jebkurā vietā. Otra priekšrocība ir tā, ka uzkarsēto ūdeni var lietot no vairākiem ūdens ņemšanas punktiem vienlaicīgi. Ūdens sildītājus, kuru tilpums ir 30-50 l, var izmantot dušai. Ja jūs plānojat lietot vannu, tad nepieciešamais tilpnes apjoms ir 80-150 l. Ja vajadzība pēc siltā ūdens ir vēl lielāka, tad lietderīgi ir izmantot grīdas ūdenssildītāju ar tilpumu 200-500 l.

Autonomās gāzes ūdens sildīšanas iekārtas

Tāpat kā elektriskie, arī gāzes ūdens sildītāji dalās caurteces un uzkrājējtipa. Caurteces tipa gāzes ūdens sildītājs sastāv no metāliska korpusa, kura vidū izvietots deglis, kas silda caur siltummaini tekošu ūdeni, un automātika, kas nodrošina tā darba drošību, ieskaitot arī aizsardzību pret uzvārīšanos. Atverot krānu, atveras arī vārsts un gāze nokļūst deglī. Gāzes sadegšanas produkti aizplūst pa dūmeju, kas izvietota kārbas augšējā stūrī, bet caurule ar karsto ūdeni iet pie patērētāja. Iespējami divi varianti: pjezo vai elektriskā degļa aizdedzināšana. Gāzes iekārtas ar pjezo aizdedzi ieslēdzas, nospiežot speciālu pogu, bet, atslēdzot iekārtu, paliek degt detonācijas deglis, kas nodrošina tālāku degļa aizdegšanos. Iekārtās ar elektrisko aizdedzi no baterijām ieslēgšanās notiek automātiski, ar elektriskās dzirksteles palīdzību. Ūdens sildītāji ar elektroaizdedzi ir ekonomiskāki, jo tajos nav detonatora ar pastāvīgi degošu liesmu. Mūsdienu iekārtas ir nodrošinātas pret avārijas situācijām un izslēdzas pārkarstot, ja dūmejā nav vilkmes, ja nodziest liesma, gāzes noplūdes gadījumā, ūdens neesamības gadījumā siltummainī utt. Gāzes iekārtas plaši pielieto, pateicoties to kompaktumam. Šo iekārtu karstā ūdens ražotspēja sastāda 10 līdz 17 l/min., ja jauda ir 17 līdz 30 kW un minimālais ūdens spiediens no 0,1 līdz 1,0 atmosfērai.

Gāzes uzkrājētipa ūdenssildītāju pielietojuma joma ir mazliet ierobežota. Iemesls tam ir samērā lielie izmēri. Tomēr, ja platība atļauj, tad vēlams izmantot tieši tos. Gāzes ūdenssildītāji ir veidoti kā cilindriskas siltumizolētas tilpnes, kuru augšpusē izvietota dūmeja un apakšā deglis. Tāpat kā iepriekšējai iekārtai, arī šai ir vadības un aizsardzības elementi: sasilšanas indikators, pamata un dublētais termostats, termometrs ūdens uzsilšanas temperatūras kontrolei. Ar termostata palīdzību var iestatīt vēlamo ūdens temperatūru diapazonā no 40-72°C. Šāda tipa iekārtās apvienota karstā ūdens uzkrāšanas iespēja kopā ar tā uzkarsēšanas iespēju ar samērā jaudīga gāzes degļa palīdzību (7-26 kW). Pietiek ar 150 l apjoma uzkrājējtipa ūdenssildītāju, lai nodrošinātu 3-4 ūdens ņemšanas punktus.

Jāņem vērā, ka uzkrājēja apjomu izvēlas, izejot no patērētāja vēlmēm, mājas iedzīvotāju skaita, kā arī ūdens patēriņa veidiem (vanna, duša utt.). Tādējādi nepieciešamā karstā ūdens ar temperatūru 40°C tilpuma aprēķina kārtība, aprēķinot viena cilvēka vienreizēju ūdens lietošanu, var būt sekojoša – 1. tabulā redzams, ka maksimālais karstā ūdens patēriņš notiek, izmantojot vannu. Boileris spēj ūdeni sasildīt līdz 70°C. Šāda tipa iekārtas ekonomiskais ekspluatācijas režīms ir 60°C. Aprēķini pēc tālāk redzamās metodes parāda, ka, atšķaidot 100 litrus karstā ūdens ar auksto ūdeni, kura temperatūra ir 10°C (vidējā ūdens temperatūra ūdensvadā), var iegūt:

Formula

Mm – atšķaidītā ūdens daudzums (l),
m2 – uzsildītā ūdens daudzums (l)
T1 – uzsildītā ūdens temperatūra (°C)
T2 – aukstā ūdens temperatūra ūdens vadā (°C)
Tm – tāda ūdens temperatūra, kādu jūs vēlaties iegūt (°C)

Gāzes ūdens sildīšanas iekārtu galvenā priekšrocība ir to noturība pret ūdens un gāzes spiediena kritumiem. Iekārtas darba drošību nodrošina 4 aizsardzības pakāpes: tā automātiski izslēdzas, ja samazinās vilkme dūmejā, ja nodziest gāzes deglis vai parādās jebkāda tehniskā kļūme, bet detonācijas deglis ieslēdzas tikai tad, kad siltummainī nonāk ūdens, vai ja ir detonācijas liesma.

Karstā ūdens apgādes individuālā sistēma uz apkures katla bāzes

Šādu sistēmu individuālajās mājās un dzīvokļos uzstāda uz tā katla bāzes, kurš tiek izmantots apkures sistēmā. Parasti tie ir vien- vai divkontūru gāzes siltumģeneratori, kurus ražo gan sienas, gan grīdas variantā. Karstā ūdens sagatavošana tajos var notikt gan ar caurteces, gan ar uzkrāšanas palīdzību. Jāatzīmē, ka šāda karstā ūdens apgādes organizācija ir visvienkāršākais un ērtākais variants, kā iegūt komfortablai dzīvei nepieciešamu karstā ūdens daudzumu.

Nelielās mājās (līdz 150 m2) vai mūsdienīgā dzīvokļa apkurē pielieto divkontūru katlus ar karstā ūdens caurteces shēmu. Tas nozīmē, ka, ja ir atvērts karstais krāns, katls sāk darboties kā gāzes caurteces ūdens sildītājs (jāatzīmē, ka šādās sistēmās karstā ūdens apgāde ir prioritāra, tas ir, visa degļa jauda novirzās tieši uz patērējamā ūdens karsēšanu). Ja ūdens ņemšanas vietas ir vairākas vai prasība pēc karstā ūdens ir augsta, labāk iegādāties katlu ar iebūvētu uzkrājējtilpni.

Tādā gadījumā bāka ir katla daļa, tās ietilpība sastāda 40-60 l. Karsēšana notiek, apkures ūdenim virzoties pa bākā iebūvēto kontūru. Acīmredzama šādu sistēmu priekšrocība ir pietiekams kompaktums un iespēja nodrošināt samērā nozīmīgu karstā ūdens daudzumu (līdz 22 l/min.)

Ja nepieciešams apkurināt ēku ar lielu platību, tad ieteicams izmantot vienkontūra katlu. Šajā gadījumā, lai nodrošinātu nepieciešamo karstā ūdens daudzumu, lietderīgi pielietot netiešās sildīšanas boilerus. Tos caur speciālu ieeju pieslēdz pie apkures kontūra pie izejas no siltumģeneratora un tos silda siltummaiņi, kas iet pa bākas iekšējo kontūru. Šādam boilerim var būt arī iebūvēts elektriskais sildelements, kas sāk strādāt, ja gāze uz brīdi atslēdzas.

Tātad mūsdienās pietiekam komforta ūdens nodrošināšana ir samērā viegli izpildāms uzdevums. Tomēr pirms konkrētas iekārtas izvēles objektīvi jānovērtē visi faktori un jāizvēlas situācijai atbilstošākā ūdens karsēšanas tehnika.

Izdrukāt rakstu!