Šobrīd Latvijā daudzi sāk mest skatu uz dažādām ar malku un briketēm kurināmām iekārtām – pirmkārt jau uz dažādiem kamīniem un krāsnīm. Ir pieejami daudzi un dažādi kamīnu veidi, kurus var efektīvi izmantot pat nelielas mājas apkurei, tāpat arī krāšņu piedāvājums ir visai plašs – no vienkāršām, bet efektīvām parastajām krāsniņām līdz pat ar smalku dizainu apveltītām kamīnkrāsnīm, kuras līdzīgi vecajām malkas krāsnīm akumulē siltumu un pakāpeniski izstaro to telpās. Katram malkas apkures veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, bet risinājumi ir daudzi un dažādi.

Praktiskais aspekts

Ja skatās no ērtību viedokļa, dabasgāzes apkures izmantošanai ir būtiskas priekšrocības, jo gāzes katli spēj nodrošināt automatizētu apkures grafiku, darbojas arī mājas vai dzīvokļa saimnieku prombūtnes laikā, nodrošina pastāvīgu temperatūru telpās, kā arī spēj apkurināt lielākas platības. Taču dabasgāze vēl joprojām daudzviet Latvijā nav pieejama, turklāt tās cenas pastāvīgi aug. Izmantojot apkurei malku, apkures izmaksas būs mazākas, taču jārēķinās, ka būs nepieciešams pastāvīgi kurināt, lai nodrošinātu telpās vēlamo temperatūru, turklāt jāparedz vieta, kur malku uzglabāt. Īpaši tas attiecas uz dzīvokļiem (tas gan atkarībā no tā, kāda tipa mājā konkrētais dzīvoklis atrodas, daudzviet joprojām eksistē ar malku apkurināmi dzīvokļi). Jāatzīmē gan, ka lielu platību telpu apkurei kamīnus vai kamīnkrāsnis izmantot nebūtu īsti praktiski, lai arī eksistē speciāli apkurei domāti kamīni, kas paredzēti pastāvīgai kurināšanai un siltumu vienmērīgi izplata pa visām telpām, vai karstā gaisa vadu sistēmas, vai arī centrālās apkures ūdens cirkulācijas sistēmai pieslēdzamu kurtuvju palīdzību. Iespējas ir dažādas. Malkas izmantošanai ir viena būtiska priekšrocība – ja, piemēram, pazūd elektrības padeve, līdzīgi kā 2005. gada janvāra vētras laikā, vai arī citu iemeslu dēļ, automātiskie gāzes katli u.c. modernākas ierīces pārtrauc darbu, līdz ar to zūd arī siltuma padeve. Nav elektrības – nav siltuma. Malkas apkure no šādiem faktoriem nav atkarīga. Citi apkures veidi nespēj dot arī vizuāli estētisko baudījumu, ko daudziem izraisa liesmu deja kamīna vai kamīnkrāsns kurtuvē.

Runājot par malkas izmaksām, paredzams, ka arī tās kāps līdzīgi visu preču cenu kāpumam, taču ne tuvu tik strauji kā dabasgāzei. Malkas cena turklāt ir atkarīga arī no tās pirkšanas vietas un malkas kvalitātes, savukārt siltumspēja atkarīga no koksnes veida, sausuma un apkures ierīces lietderības koeficienta.

Kamīnu izmantošana apkurei

Parasto kamīnu, kurus dēvē par dekoratīvajiem, kurtuves nav paredzētas ilgstošai kurināšanai, kāda nepieciešama, ja ir vēlme izmantot šo ierīci kā galveno siltuma avotu. Tās šādā gadījumā ātri nolietojas, izdeg un nākotnē var radīt pat ugunsnedrošas situācijas. Tādēļ, ja ir vēlme kā galveno siltuma avotu savā dzīvoklī, mājā vai citā ne pārāk lielā telpā (nosacīti – līdz 150 – 200 m²) izmantot kamīnu, nepieciešams izvēlēties speciālos apkurei domātos kamīnus. To atšķirības slēpjas galvenokārt kurtuvēs – apkurei paredzēto kamīnu kurtuves ir izgatavotas no biezāka čuguna un aprīkotas ar dubultajām sienām, kā arī blīvējumu, kas nodrošina degšanas kameras hermētiskumu un novērš gaisa ieplūdi gar stiklu. Kurtuvēs ir iebūvētas iekšējās sienas, kas ir maināmas un paredzētas intensīvākai un ilgstošākai kurināšanai. Tāpat apkurei domāto kamīnu kurtuves ir aprīkotas ar gaisa padeves regulatoru, kas ļauj regulēt degšanas intensitāti, kurināmā patēriņu un saražoto siltuma daudzumu.

Šīs kurtuves tiek ražotas pēc uzbūves tādas, lai virs tām var uzstādīt karstā gaisa savācēju – kolektoru (dažreiz šāds kolektors ietilpst komplektā ar pašu kurtuvi), no kura tālāk karstais gaiss pa siltā gaisa vadiem vienmērīgi izplūst uz visām apsildāmajām telpām. Šai sistēmai gan ir viens trūkums – tā kā gaiss ātri atdziest, tālākajās telpās temperatūra parasti būs par pāris grādiem zemāka nekā tuvējās (tas atkarīgs arī no sistēmas uzbūves, konfigurācijas un paša kamīna atrašanās vietas). Katrā ziņā dzīvokļos vai nelielās mājās šāds risinājums darbojas pietiekami efektīgi, vien nepieciešams optimāli izprojektēt karstā gaisa vadu sistēmu. Gaisa plūsma šajās sistēmās var būt gan dabīga, gan piespiedu (ar ventilatoru palīdzību).

Lielākajām un jaudīgākajām kurtuvēm parasti nepieciešams nodrošināt ārējā gaisa padevi, lai degšanas procesā netiktu patērēts telpā esošais skābeklis. Turklāt jāatceras, ka šīm kurtuvēm kā vilkmes regulatoru nedrīkst izmantot aizbīdni, jo gaisa padevi un līdz ar to degšanas intensitāti regulē ar pieplūdes vārstu jeb gaisa padeves regulatoru. Jārēķinās, ka apkurei domāto kamīnu kurtuves būs arī krietni dārgākas nekā parastajiem kamīniem. Ar ārējo gaisa padevi aprīkotas, intensīvai kurināšanai paredzētas kamīnu kurtuves maksā vidēji no 500 Ls līdz pat 1000 Ls un vairāk, līdzīgi kā citas apkures iekārtas. Cenu diapazons ir visai plašs, nevajag aizmirst kamīna apdari un gaisa vadu sistēmu, kā arī montāžas izmaksas. Cenu nosaka arī konkrētās kurtuves jauda un tās aprīkojums. Taču nekādā gadījumā nevajadzētu censties ietaupīt uz kurtuves rēķina, jo tā ir kamīna svarīgākā daļa.

Ja dzīvoklī vai mājā eksistē centrālapkures radiatoru sistēma, var izmantot kamīnu kurtuves ar ūdens siltummaini. Šajā gadījumā tiek sildīts centrālapkures sistēmā cirkulējošais ūdens. Turklāt šīs kurtuves var pieslēgt apkures sistēmai arī tad, ja tai jau ir pieslēgts kāds apkures katls. Tas noder lielākās telpās, kur pamatapkuri nodrošina cits siltuma avots, īpaši rudeņos un pavasaros, apkures sezonas sākumā vai beigās, kad katls nav ieslēgts. Tiesa, jāpiebilst, ka lietderības koeficients centrālapkurei ar pieslēgtu kamīnu nav sevišķi liels, katrā ziņā mazāks, nekā kamīnam ar karstā gaisa vadiem. Šādu kamīnu kurtuvju cenas ir apmēram līdzīgas kā kurtuvēm ar siltā gaisa kolektoru.

Krāsni pret krāsniņu?

Nav retas tās situācijas, kad senāk būvētās ēkās, kur vēl joprojām saglabājusies krāsns apkure, vecās krāsnis iziet no ierindas, jo savu mūžu vienkārši nokalpojušas. Šādā gadījumā rodas jautājums – ko labāk izvēlēties? Ierīkot centrālapkures sistēmu un nopirkt gāzes katlu? Remontēt veco krāsni – bet tas ir dārgi un nav garantijas, ka tā ilgi kalpos… Var mēģināt izmantot kamīnu, bet pierasts pie krāsns, varbūt nemaz tik labi nebūs. Naudas arī maz… Kā vienu no risinājumiem savulaik izmantoja tieši lētās malkas krāsniņas, tiesa, tolaik tieši finansiālais aspekts bija ļoti būtisks, tolaik galvenais bija nodrošināt dzīvoklī siltumu.

Mūsdienās vairāk uzmanības cilvēki var atļauties pievērst ne tikai krāsniņu efektivitātei un ekonomiskumam, bet arī dizainam, krietni lielāks ir arī piedāvājums. Tāpēc kā viens no risinājumiem ir vecās krāsns nomaiņa pret jaunu, mūsdienās ražotu krāsniņu. Tiesa, tām salīdzinājumā ar vecajām krāsnīm ir būtisks trūkums – tās dod siltumu tikai tik ilgi, kamēr tās tiek kurinātas. Taču, ja tās kurina pietiekoši bieži, tās var dzīvokli nodrošināt ar siltumu. Šo krāsniņu būtība līdzīga kamīnu kurtuvēm – kā kurtuves bez apdares. Tās gan ir dažādu formu, veidu, ir modeļi, kas aprīkoti ar dažādiem apdares elementiem, arī stikla durtiņām.

Krāsniņas ir ar dažādām jaudām, atšķiras arī to lietderības koeficienti, to kurināšanas nepieciešamais intensīvums un biežums atkarīgs no mājas siltumizolācijas kvalitātes un laika apstākļiem. Cenu diapazons ir ļoti plašs – viss atkarīgs no ražotāja, modeļa, tā uzbūves, izmantotajiem materiāliem, apdares un krāsniņas jaudas.

Siltumu akumulējošās kamīnkrāsnis

Aizvien populārākas kļūst kamīnkrāsnis, un iemesls tam ir tajās apvienotais praktiskais un estētiskais elements. Proti, šīs krāsnis, līdzīgi kamīniem, ir apgādātas ar caurspīdīgām stikla durtiņām, tādējādi ļaujot degošās malkas ugunij apgaismot telpu, turklāt tajā pašā laikā tās akumulē degšanā radušos siltumu (atšķirībā no krāsniņām un vairuma kamīnu) un vēl pēc kurināšanas beigām pakāpeniski to izplata telpās. To nodrošina tehnoloģija, kad krāsns korpusā rūpnieciski tiek izveidoti dūmu kanāli (cukas), kas apjozti ar siltumu akumulējošas masas slāni. Krāsni kurinot, dūmgāzes virzās pa krāsns dūmu kanāliem līdz krāsns korpusa augšai, tad tiek spiestas gar sāniem uz leju, un tikai tad tiek izvadītas skurstenī. Tādējādi dūmgāzes uzsilda siltumu akumulējošo korpusu. Tas nozīmē, ka telpā pastāvīgi izplatās siltums un nav nepieciešama tik bieža kurināšana kā kamīnu vai parasto krāsniņu gadījumā.

Būtībā tas ir modernizēts veco krāšņu risinājums, jo līdzīgi darbojās (ķieģeļu krāsnis arī akumulēja siltumu degšanas procesā) arī vairums veco mūrēto krāšņu. Vienīgi kamīnkrāsnis (dažus to veidus dēvē arī par podiņu krāsnīm) apgaismo telpu līdzīgi kamīniem, kā arī to korpusos pēc uzstādīšanas tiek pildīta speciāla siltumu akumulējoša masa (dažādiem ražotājiem vielas sastāvs un tehniskie risinājumi nedaudz atšķiras), kas nodrošina vienmērīgu siltuma izdalīšanos. Piemēram, zviedru uzņēmuma Svenska Kakelugnar ražotajās podiņu kamīnkrāsnīs kā siltumu akumulējošā masa tiek izmantots ziepjakmens ieža un alumīnija cementa maisījums. Siltumu akumulējošā masa nodrošina arī ātru krāsns uzsilšanu.

Īpaša vērība veltīta arī pašai krāsns kurtuvei. Tā ir veidota no čuguna un aplikta ar šamota plāksnēm. Kurtuve ir aprīkota arī ar dubulto dūmgāzu sadedzināšanas sistēmu, tādējādi ir panākta efektīvāka siltuma atdeve un mazāki izmeši (pelni). Veco krāšņu restaurācijā tik labu sekmju nav, un tik augstus siltumatdeves rezultātus kā modernajām kamīnkrāsnīm arī nevar sasniegt.

Vienīgi pirms kamīnkrāsns izvēlēšanās nepieciešams pārliecināties par grīdas pārseguma stiprību, īpaši tas nepieciešams vecākās mājās un augstākos stāvos esošos dzīvokļos, jo kamīnkrāšņu svars pēc to uzpildīšanas ar siltumu akumulējošo vielu sasniedz 800–1000 kg. Ja kamīnkrāsns tiek likta vietā, kur kādreiz atradusies vecā mūrētā krāsns, parasti problēmas nerodas, tomēr der painteresēties par vecās krāsns svaru. Ja rodas šaubas par grīdas pārseguma izturību, nepieciešams konsultēties pie speciālistiem.

Taču, ja šādas problēmas atkrīt, kamīnkrāsns varētu būt viens no veiksmīgākajiem risinājumiem. Grūtības varētu rasties vienīgi dzīvokļos un mājās, kur starp atsevišķām istabām notiek minimāla gaisa apmaiņa, jo lielākajam vairumam kamīnkrāšņu atšķirībā no apkurei domātajiem kamīniem nav paredzēta karstā gaisa vadu pieslēgšana. Lai veicinātu gaisa apmaiņu, krāsnij apakšā iespējams pievienot speciālu ventilatoru.

Iedarbinot ventilatoru, gaiss no krāsns apakšējās daļas pa īpašiem gaisa kanāliem, kas atrodas kurtuves starpsieniņās, caur krāsns priekšplānā esošajām atverēm tiek izpūsts telpā. Tādējādi ar ventilatora palīdzību siltais gaiss tiek vienmērīgi izkliedēts pa visu telpu. Vēl viena ventilatora izmantošanas priekšrocība – tas palīdz nodrošināt tūlītēju siltumu, vēlāk, kad krāsns uzsilusi, ventilators palīdz veikt gaisa apmaiņu arī starp dažādām telpām (piemēram, dzīvokļa istabām). Ja dzīvoklī vai nelielā mājā ir 2-4 istabas ar atvērtām durvīm, siltuma apmaiņa tiks nodrošināta ļoti labi.

Kamīnkrāšņu jauda ir no 1 līdz 10 kW, aptuvenā maksimālā platība, ko ar šādu krāsni var apkurināt, ir ap 200 m² (tas gan atkarīgs no telpu ārējās siltumizolācijas un gaisa cirkulācijas iespējām pašā telpā). Kamīnkrāsnis ir ekonomiskas darbībā, drošas un pārbaudītas lietošanā, turklāt nepieciešamības gadījumā vairumu no tām var pārslēgt uz darbošanos parastā kamīna režīmā. Kamīnkrāsni ir iespējams iebūvēt arī sienā, lai tā uzreiz silda divas vienu no otra atdalītas telpas.

Iespējams vēl viens risinājums – mūrētās podiņkrāsnis, taču šādu krāšņu tehnoloģijas un to mūrēšanas darbi kopā krietni palielinās izmaksas. Ja kamīnkrāšņu uzstādīšanas kopējās izmaksas varētu būt ap 1000–2000 Ls (kas būtībā ir ļoti līdzīgas kvalitatīviem apkures kamīnu risinājumiem), tad mūrētās podiņkrāsnis izmaksās vismaz 2000–3000 Ls un pat vairāk. Daudz kas atkarīgs arī no šo krāšņu apdares. Arī kamīnkrāsnīm iespējami lētāki risinājumi, taču nekādā gadījumā, līdzīgi kā ar apkures kamīniem, nevajadzētu mēģināt ietaupīt uz kurtuvēm. Ja izvēles iespējas ierobežo finansiālie apstākļi, var izvēlēties vienkāršāku apdari, jo tā būtiski ietekmē cenu. Katrā ziņā izvēles iespējas ir pietiekoši lielas.

Dažādiem risinājumiem nepieciešamais aprīkojums

Jārēķinās, ka visiem malkas apkures veidiem nepieciešama apkures iekārtas (vienalga, krāsnij, kamīnkrāsnij, kamīnam vai jebkurai krāsniņai) apkope, regulāri nepieciešams to ne tikai kurināt, bet arī tīrīt. Nepieciešams arī atbilstošs skurstenis. Ja izvēle krīt uz kamīnkrāsni, tad skursteni nepieciešams tikai iztīrīt, speciāla čaula tajā nav nepieciešama, jo izplūstošo dūmgāzu temperatūra ir augsta un kondensāts dūmvadā neveidojas. Ja izvēlas slēgt klāt ekonomisko krāsniņu vai vienkāršākos apkures kamīnu modeļus, kas izdala zemas temperatūras dūmgāzes, tad gan skurstenī nepieciešams ievietot nerūsējošā tērauda čaulu vai šamota (keramisko) oderi.

Modernākajiem apkures kamīnu modeļiem šī problēma ir atrisināta, uzturot dūmgāzu temperatūru pietiekami augstu, lai izvairītos no dūmvada svīšanas. Protams, jebkurā gadījumā jākontrolē, lai skurstenis nepiesērē, un regulāri jāveic arī skursteņa tīrīšana.

Vairāk nekādu būtisku nosacījumu kamīnu un krāšņu izmantošanai nav, protams, ja neskaita ugunsdrošības noteikumu ievērošanu. Dažreiz ir iespējams izvēlēties kombinēto apkuri, piemēram, ja kamīnam vai krāsnij nepietiek jaudas nodrošināt pietiekamu siltumu visās istabās aukstā laikā. Šādos gadījumos kā dažādi papildus apkures veidi noder modernie elektriskie sildītāji. Tie ļauj viegli un ātri iegūt siltumu, taču jārēķinās, ka to dotā siltuma izmaksas būs daudz augstākas. Katrā ziņā elektriskais sildītājs nebūt nav praktiskākais pamatapkures veids, bet kā avots ātrai papildus siltuma enerģijas iegūšanai tas noder itin veiksmīgi.

Dažreiz arī pats kamīns vai krāsns var labi kalpot par papildu siltuma avotu, it sevišķi lielākās vai nodalītās telpās. Būtiski tas varētu būt rudeņos un pavasaros, kad apkures sezona vēl nav sākusies vai jau beigusies, bet laiks ārā netīkami drēgns un vēss. Tas pats attiecas arī uz ļoti auksta laika periodiem ziemās. Iespējas ir daudzas un dažādas, vien katram jāatrod atbilstošākais risinājums.

Izdrukāt rakstu!