Mūsdienās Eiropā aizvien vairāk uzmanības pievērš enerģijas taupīšanai. To nosaka gan pastāvīgi pieaugošais enerģijas patēriņš un ar to saistītā nepieciešamība pēc papildu resursiem, gan nepieciešamība pēc iespējas vairāk nodrošināties pret nelietderīgu enerģijas izmantošanu. Tam savukārt ir citi iemesli – nepārdomātas saimniekošanas izraisītā nevēlamā ietekme uz apkārtējo vidi, nespēja pašiem nodrošināt nepieciešamo enerģijas daudzumu un sekojošā atkarība no naftas un gāzes piegādātājiem, kā arī citi iemesli.

Kā rāda Eiropā veiktie pētījumi, lielu daļu no kopējā enerģijas patēriņa veido dzīvojamajās ēkās patērētā enerģija, tāpēc jau labu laiku vairākās Eiropas valstīs ir izstrādātas speciālas programmas un būvniecības normatīvi, kuru galvenais mērķis ir ēku būvniecībā un renovācijā nodrošināt pēc iespējas augstāku ēku energoefektivitāti. Tādā veidā tiek iegūti divi labumi – gan samazinās izdevumi par ēku apkuri aukstajā sezonā, gan tiek patērēts mazāk enerģijas un sekojoši arī mazāk ietekmēta apkārtējā vide.