Vai siltumapgāde kādreiz kļūs par prioritāti Latvijā?

Ivars Bekmanis, Dr.sc.ing. SIA Bek-Konsult valdes loceklis

23.09.2008

Latvijas ekonomika stagnē, kurināmā cenas aug – pēdējais laiks reālai energoefektivitātes ieviešanai (būtībā jau nokavēts). Strauji veicinot ēku siltināšanu un siltumtrašu nomaiņu, piesaistot ES fondus, valdība radītu darbu celtniekiem dažādās Latvijas pilsētās. Pildītos budžets, valsts kasē plūstu gan PVN, gan ienākuma un sociālie nodokļi. Turklāt samazinātos kurināmā patēriņš, nepieciešamība pirkt papildu emisiju kvotas. Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka valdība nespēj saskatīt tās priekšrocības Latvijas valsts ekonomikai, kuras dod sakārtota siltumapgāde. Nesen piedalījos Eiropas asociācijas Euro heat and power Austrumeiropas valstu apspriedē. Pārrunājot siltumapgādes problēmas kaimiņvalstīs (bijušajās padomju bloka valstīs), izrādījās, ka arī viņu valstīs politiķi lielāku uzmanību pievērš elektroenerģētikai, naftas un dabas gāzes cenām, bet siltuma nozari atstāj pabērna lomā. Turpretī Somijas, Dānijas un Zviedrijas valstīs siltumapgādei ir veltīta pietiekoši liela uzmanība. Ja jau mēs virzāmies uz Ziemeļvalstu modeli, tad centralizētai siltumapgādei būtu jābūt par Latvijas valsts līmeņa prioritāti. Mēģināšu pamatot – kādēļ īpaši šobrīd būtu svarīgi strauji risināt energoefektivitātes problēmas.   Šā brīža galvenā aktualitāte – Latvijas ekonomiskā izaugsme - samazinās, draud stagnācija, tuvojas ziema - gāzes un citu kurināmo cenas aug, aug tarifi apkurei, kurus, visticamāk, mēs ietekmēt nevaram (gāzes monopols). Bet maksājumi par apkuri veidojas no 2 lielumu tarifa un patērētā siltumenerģijas daudzuma reizinājuma. Mēs varam ietekmēt patēriņu, siltinot ēkas un samazinot zudumus siltumtrasēs. Tarifs ir atkarīgs galvenokārt no kurināmā izmaksām, kā arī siltumavota un siltumtrašu efektivitātes, bet patēriņu galvenokārt nosaka ēkas (patērētāja) energoefektivitāte. Ilustrācijai 1.att. redzam koka spainīti, mums var būt ideāla katlu māja, labas siltumtrases (garākie dēlīši), bet ja mums ir caura māja (ar lieliem siltuma zudumiem), jāmaksā būs daudz tik un tā. Te nu nepieciešams valsts atbalsts – ātrs un lielā apjomā. Ar dažiem pilotprojektiem vien tālu netiksim, un nevar kavēties, izstrādājot kādas vadlīnijas gada garumā. Nepieciešams rīkoties tūlīt. Viens no risinājumiem būtu katrā pilsētā noteiktam skaitam daudzdzīvokļu māju, kuras pirmās pieteiksies siltināšanas programmai, piešķirt valsts līdzfinansējumu kaut vai 20-40% apmērā, vēlāk to iedzīvotāji pakāpeniski varētu atmaksāt kādā energoefektivitātes fondā, kuru turpmāk izmantotu citu ēku siltināšanai. Tas būtu valsts ieguldījums ilgtermiņā. Īpaši tas attiecas uz vietām, kur tiek izmantota dabas gāze. Samazinoties gāzes patēriņam, uzlabotos valsts ārējā tirdzniecības bilance. Turklāt palielinātos atjaunojamo energoresursu daļa valsts energobilancē.   Viens no iemesliem, kas traucē realizēt daudzdzīvokļu ēku siltināšanu, ir nespēja daudzajiem dzīvokļu īpašniekiem apvienoties sabiedrībās un pieņemt lēmumu par siltināšanu. Augšminētais līdzfinansējums būtu labs stimuls. Lai veiktu siltināšanu, ir nepieciešams energoaudits. Jau gadiem ilgi nav noteikta kārtība, kas ir tiesīgs veikt energoauditu un kā to licenzēt. Uzskatu, ka energoaudita veicēja latiņu nevajadzētu nolaist par zemu, jo atbildība ir pietiekoša liela.   Ko iegūtu valsts – ekonomisko darbību siltināšanas jomā, kas nestu nodokļus valsts kasē, pildītu budžetu. Energoefektivitātes projektu atšķirība no cita veida projektiem, ir tā, ka tie atmaksājas ne tikai caur tarifa palielinājumu (kā, piemēram, ūdens apgādes projekti), bet arī no ekspluatācijas izmaksu samazinājuma (samazinot kurināmā patēriņu).   Ministru kabinets ir pieņēmis Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegto Latvijas energoefektivitātes rīcības plāna projektu 2008.-2010. gadam. EM izstrādātā energoefektivitātes rīcības plāna uzdevumi ir saistīti ar komunālās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, nelietderīgu energoresursu izmantošanas novēršanu un vienotas atbalsta politikas izstrādāšanu siltumapgādes uzņēmumu sistēmās un ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Ļoti būtiski šā plāna ietvaros ir samazināt zudumus siltumtrasēs.   LSUA padomes sēdē šā gada 17. oktobrī Ekonomikas ministrijas pārstāve informēja, ka sagaidāma aktivitāte ES fondu apguvē siltumapgādes sistēmu pilnveidošanai siltumtrasēm un siltumavotiem – pāri par 40 milj. LVL. Ja to iekustinātu nākošajā gadā - atkal būtu labs atbalsts budžeta pildīšanai. Par šo aktivitāti jau runāja pavasarī izstādes Energoefektivitāte seminārā. Pusgads aizgājis, saskaņojot šo ļoti svarīgo jautājumu starp dažādām ministrijām. Diemžēl sagaidāmie projektu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņi parāda, ka reāli nauda būs apgūstama tikai 2010. gadā, bet nākošais gads paliks tukšā. Energoefektivitāte paliks uz papīra.   Paredzamā efektivitāte paliek uz papīra arī tad, ja projekta atmaksāšanās un ekonomiskais izdevīgums tiek rēķināts un pamatots, balstoties uz iekārtām ar augstāku efektivitāti, bet projekta realizācijā izmantojot lētākus, bet mazāk efektīvus materiālus un iekārtas. Tā ne vienu reizi vien ir noticis, piemēram, ar rūpnieciski izolētām caurulēm, kad aprēķiniem vajag ilgtermiņa efektivitāti, tad izmanto caurules ar difūzijas barjeru, kad nonāk līdz reālai būvēšanai - uzstāda tradicionāli ražotas caurules, kuras ir nedaudz lētākas. Tas būtu tāpat kā biznesa plāna aprēķinos izmantotu efektīvās elektriskās spuldzītes, bet, kad projekts apstiprināts, to realizējot, uzstādītu parastās kvēlspuldzes.   Jaunām conti caurulēm ar difūzijas barjeru siltuma zudumi ir par 9-12% mazāki, salīdzinot ar tradicionāli ražotām caurulēm, bet sagaidāmajā ekspluatācijas laikā (vismaz 30 gadi) siltuma zudumu starpība naudas izteiksmē pie pašreizējiem tarifiem ir lielāka par jaunu cauruļu cenu. Tas nozīmē to, ka, uzstādot tradicionāli ražotas caurules, 30 gadu laikā papildus siltuma zudumos tiek zaudēta summa, kas ir lielāka par kapitālieguldījumiem siltumtrasē. Ilustrācijai pievienots attēls, kur parādītas izmaksas siltumtrasēs to izbūvēšanas un ekspluatācijas laikā (aprēķins veikts 2005. gadā pie tā laika salīdzinoši zemajiem tarifiem). Redzam, ka noteicošie ir siltuma zudumi, un starpība siltuma zudumos ir tuva jaunu cauruļu izmaksām (pie pašreizējā tarifu līmeņa zaudējumi siltumenerģijas pārvadē ( starpība siltuma zudumos) pārsniedz kapitālieguldījumus jaunās caurulēs. Citiem vārdiem uzstādot, ar conti caurulēm ar difūzijas barjeru jūs sakrātu naudu jaunai trasei, turpretī ar tradicionāli ražotām būs jāņem kredīts, jo iespējamie iekrājumi izkūpējuši gaisā.   Centralizētā siltumapgāde ir cieši saistīta ar koģenerāciju un atjaunojamiem resursiem, kur Latvijai stāv priekšā liels darbs ES regulu ieviešanā. Ja viss paliks pašplūsmā, kā tas ir šobrīd, pēc visai neilga brīža mums būs problēmas ne tikai ar siltumapgādi. Turpretī, ja Latvijas valdības vadītājs sapratīs, ka bez nopietni izstrādātas politikas siltumapgādes jomā un stingras dažādu ministriju koordinācijas neiztikt - vēl viss nav nokavēts.

 

Next >