Tam sekoja jauna interese arī ASV un pārējā pasaulē. Kamēr šī atjaunotā interese par granulām bija ierobežota tikai noteiktā tirgus daļā Eiropā - Zviedrijā, Dānijā, Austrijā, Vācijā un Itālijā, kurā bija lielākā interese, - granulu apkures iekārtu pārdošana šajos tirgos ir pieaugusi vidēji par 30-50% gadā pēdējo 10 gadu laikā. Turklāt granulu izmantošana līdzsadedzināšanā akmeņogļu spēkstacijās ir ļoti dinamiski augusi un līdz 2006. gadam tirgus gan siltuma, gan enerģijas ražošanai patērēja vienādu granulu kurināmā apjomu, kas ir 3,5 tonnas gadā.

Koka granulu ražošanas vēsturiskā attīstība

Augstās naftas cenas 2005. gada rudenī paātrināja ar granulām apkurināmo krāšņu pārdošanu, kā arī ļoti aukstā ziema Eiropā radīja gan lielāku pieprasījumu, gan izejvielu nozīmīgāku uzkrāšanu granulu ražošanai. Mežistrādes apstāšanās sakarā ar ļoti zemo temperatūru un lielo sniega daudzumu un ātri augošā pieprasījuma un piegādes puses problēmu apvienojums radīja negaidītus granulu uzkrājumus gan Eiropas, gan ASV tirgos. Izejmateriālu uzglabāšanas turpināšanās 2006. gadā noveda pie straujas cenu celšanās, kas dažos mēnešos pacēlās no vidēji 180 EUR/t par piegādāto granulu kravu līdz 270 EUR/t. Šādu cenu celšanos piedzīvoja gandrīz visas Eiropas valstis ar attīstītu granulu tirgu, lai gan daži jaunāki tirgi ar mazāku skaitu tirgus dalībnieku, piemēram, Īrija, piedzīvoja mazāku cenu nepatstāvību.

Šo cenu svārstību iespaids uz tirgus attīstību bija ļoti nozīmīgs. Pieaugošā granulu cena pievērsa mediju uzmanību un piegādes deficīts nosita patērētāju uzticību jaunajam produktam. Kā rezultātā nokritās granulu krāšņu pārdošanas apjoms gan Eiropā, gan ASV. Granulu ražotājus iespaidoja arī ļoti siltā ziema Eiropā pagājušajā un šajā gadā, ierobežojot pieprasījumu pēc kurināmā par 30%, salīdzinot ar parastu gadu.


Tirgus situācija Ziemeļamerikā
Granulu ražošana ASV tika attīstīta kā reakcija uz enerģijas krīzi 70. gadu beigās, un granulu krāsnis kļuva ļoti populāras valsts mežainākajos reģionos. Tā kā enerģijas cenas atkal samazinājās, granulu tirgus noklusa uz 20 gadiem, kamēr ar naftas cenu celšanos interese par granulu krāsnīm ir atjaunojusies. Granulu krāšņu pārdošana pieauga no 40 000 iekārtu 2000. gadā līdz 150 000 - 2006. gadā, izdarot pieaugošu spiedienu uz granulu piegādi. 2006. gada ziemā nozīmīgas granulu glabātuves parādījās gan ASV rietumu, gan austrumu krastā. Pēdējā laikā ražošana ir strauji pieaugusi, bet piegādes situācija reģionos ir atšķirīga.

Lielie attālumi ASV kopā ar vilcienu transporta iztrūkumu padara sarežģītu loģistiku, lai nogādātu granulas uz vietām, kur tās trūkst. Glabātuves no jauna samazinājās sakarā ar granulu krāšņu pieprasījuma samazināšanos 2007. gadā.

Kaimiņos Kanāda pašreiz ir valsts ar lielāko granulu ražošanas potenciālu. Lielie mežu apjomi, ko iznīcināja grauzēju epidēmija Britu Kolumbijā, veido lielu resursu, ko var izmantot granulu ražošanā. Tomēr ambiciozie plāni, kā realizēt liela apjoma granulu ražošanu no šiem resursiem, vēl nav materializējušies. Granulu izmantošana māju apkurē Kanādā vēl ir ļoti zema, ražotāji ir ļoti atkarīgi no eksporta, galvenokārt uz ASV un Eiropu. Kuģu pārvadājumu cenu celšanās ir padarījusi dārgu granulu transportēšanu uz Eiropu, un Kanādai ir kļuvis grūti konkurēt Eiropas tirgū. Eksports uz ASV arī ir apgrūtināts sakarā ar augstajām transporta izmaksām un zemo ASV dolāra vērtību. Nesen Kanādā ir parādījusies nozīmīga interese meklēt iespējas granulu izmantošanai vietējā tirgū, lielākoties komerciālajām apkures vajadzībām.


Situācija Skandināvijā
Pašreiz Zviedrija ir pasaules lielākais granulu tirgus, ar kopējo granulu pieprasījumu 1,6 milj. tonnas 2006. gadā. Granulas izmanto gan māju apkurē, gan lielajās koģenerācijas stacijās. Zviedrijas tirgus piedzīvoja arī cenu celšanos 2006. gadā un īslaicīgu pieprasījuma samazināšanos māju apkures sistēmām, un pašreiz Zviedrijas granulu cenas ir nozīmīgi augstākas nekā centrālajā Eiropā. Tomēr Zviedrijā ir ļoti augsti enerģijas nodokļi fosilajai degvielai, padarot granulas pat ar 220 EUR/t par 50% lētākas nekā degvieleļļa.

Jaunākie dati, ko publicējusi Dānijas Enerģijas aģentūra, parāda, ka Dānijas tirgus attīstību ir ietekmējušas valsts politiskā ietvara nosacījumu izmaiņas. 90. gadu beigās Dānijas māju granulu apkures katlu tirgus bija viens no dinamiskākajiem Eiropā. Pēkšņās izmaiņas politikā, ko ieviesa jaunā konservatīvā valdība, atcēla visas subsīdijas atjaunojamajai enerģijai. Tas noveda pie tūlītējas tirgus samazināšanās pēc 2000. gada. 2004.-2006. gadā pieprasījums pēc granulām māju apkurei atkal pieauga un ir izaudzis līdz 200 000 tonnām. Dānijā granulas izmanto arī plašos apmēros centrālās siltumapgādes stacijās un spēkstacijās. Sakarā ar ierobežotajiem vietējiem mežu resursiem, tiek izmantotas arī salmu granulas, kā arī nozīmīgi pieaug importēto koka granulu apjoms.


Lielbritānija un Īrija
Īrija ir interesants piemērs tam, cik ātri var izveidoties tirgus ar finansiālu stimulu palīdzību. Īrijā granulu apkure neeksistēja, kamēr 2006. gada martā ieviesa Zaļās mājas plānu (Green Home Scheme). Šis subsīdiju plāns piedāvāja 4200 EUR grantu granulu katlu iekārtām, 1800 EUR granulu centrālapkures krāsnīm un 1100 EUR granulu krāsnīm. Viena gada laikā tika iesniegti 4000 iesniegumi subsīdiju saņemšanai, realizēto projektu skaits ir mazliet mazāks. Tomēr saskaņā ar Sustainable Energy Ireland datiem no 2006. gada aprīļa līdz 2007. gada augustam tika uzstādīti 1900 granulu katli, 240 centrālapkures krāsnis un 330 krāsnis. Cits subsīdiju plāns, kas ieviests komerciālai granulu izmantošanai, Atjaunojamās apkures programma (Renewable Heat Programme) piedāvā subsīdijas līdz 30% biomasas komerciālai izmantošanai. Gada laikā tika realizēti 52 projekti un apstiprināti 74 iesniegumi subsīdiju saņemšanai. Lielākajā daļā gadījumu projekti ir 500 kW līdz 2 MW jaudu apjomā.

Tomēr Īrijas tirgum pastāv viena problēma - ir tikai viens granulu ražotājs. Pat, ja šim ražotājam ir ļoti pieticīga cenu politika, ir nepieciešama plašāka piegādes bāze, lai dotu patērētājiem uzticību piegādes drošībai. Pašreiz izstrādes stadijā ir 3 granulu ražošanas projekti, kuru plānotā kopējā jauda būs 150 000 tonnas, kā arī granulas piedāvā dažādi importētāji. Tipiski jaunam tirgum - dažas problēmas ir radījusi neatbilstoša granulu kvalitāte un sliktas kvalitātes katli, ko ieviesuši daži vietējie uzņēmumi, kuriem nebija pieredze darbā ar jauno kurināmo. Ņemot vērā kvalitātes lielo nozīmi ilgtspējīgā tirgū, ko līdz galam neapzinās visi dalībnieki nenobriedušā tirgus apstākļos, būtu ļoti nepieciešama sabiedriskā politika, kas palīdzētu izveidot kvalitātes kritērijus subsīdijām, apmācības kursus un standartus.

Pašreiz Lielbritānijā granulas izmanto pārsvarā spēkstacijās, to izmantošana ģimeņu māju apkurē ir niecīga. Tirgus lielākiem biomasas apkures katliem, kas der lielāku dzīvojamo māju vai lielu celtņu apkurei, ir ar lielāku potenciālu attīstībai. Tomēr lielākajā daļā gadījumu šādai apkurei vairāk tiek izmantota koka šķelda nekā granulas. Pašreiz Lielbritānijā saražo nelielus granulu apjomus, lai gan tas var mainīties, aprēķini liecina, ka līdz 2010. gadam tiks saražotas apmēram 400 000 tonnas granulu gadā.

Granulu izmantošanu Lielbritānijā varētu veicināt vairākas politiskas iniciatīvas. Piemēram, arvien vairāk pašvaldību sāk pievērst uzmanību tā saucamajam Mērtona likumam (Merton Rule). Šis likums, kuru ieviesa Londonas Mērtonas priekšpilsētā, pieprasa visiem jauno māju projektiem ar izmantojamo platību vairāk nekā 1000 m² vai vairāk nekā 10 individuālajām mājām izmantot ne mazāk kā 10% no nepieciešamās enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem. Šādi likumi piespiež celtniecības industriju apsvērt atjaunojamās enerģijas dažādās iespējas dzīvojamo māju celtniecībā un ļauj cerēt, ka celtniecībā iesaistītie sapratīs granulu priekšrocības apkurē.

No 2008. gada aprīļa līdz 2011. gadam Lielbritānijā tiks ieviesta plaša oglekļa emisiju samazināšanas mērķprogramma ar kopējo budžetu 3,2 miljardi mārciņu. Programmas mērķis ir nozīmīgi samazināt mājsaimniecību siltumnīcgāzu emisijas. Programmu realizēs pakalpojumu sniedzēji, kuriem būs dota pilna brīvība realizēt dažādus pasākumus. Un šeit atkal ir cerība, ka tie saskatīs visas priekšrocības, ko sniedz granulu izmantošana apkurē.

Pašlaik Lielbritānijas valdība apdomā subsīdiju plānu atjaunojamo energoresursu izmatošanai apkurē. Šo soli ir ietekmējusi gaidāmā ES atjaunojamās enerģijas direktīvas perspektīva, kas radīs pirmo stimulu atjaunojamā siltuma izmantošanai ES līmenī.

Granulu izmantošana nākotnē Lielbritānijas enerģijas tirgū varētu būt arī ļoti nozīmīga. Tomēr tas ir ļoti atkarīgs no regulējošā ietvara un finansiālajiem stimuliem. Vēl joprojām nav izveidoti regulējošā ietvara nosacījumi biomasas izmantošanai kurināšanā.


Kontinentālā Eiropa
Pirmo oficiālo statistiku par granulu katlu pārdošanu Francijā nesen publicēja Francijas Enerģijas aģentūra ADEME. Saskaņā ar šo statistiku Francijā 2004. gadā tika pārdoti 210 granulu katli, 2005. gadā - 895, 2006. gadā - 4690. Francijas granulu ražošana 2006. gadā sasniedza 120 000 tonnas un 2007. gadā 200 000 t. Pieprasījums pēc granulu katliem sākotnēji bija ierobežots tikai Francijas austrumu daļā, kuru ietekmēja strauji augošais Vācijas tirgus, bet tagad granulu katlu izmantošana sāk attīstīties arī Francijas centrālajos un rietumu rajonos. Daudzi izveidojušies granulu katlu ražotāji - lielākā daļa austriešu - ir ienākuši Francijas tirgū, kur ir atbalstoši politiskā ietvara nosacījumi. Granulām un to katliem ir samazināts PVN nodoklis par 5,5% un 50% no granulu katlu izmaksām var atvilkt no ienākumu nodokļa maksājumiem. Turklāt ir pieejamas reģionālās subsīdijas. Francijai ir liels potenciāls granulu izmantošanā, jo ir pieejami nozīmīgi mežu resursi un lielas kokmateriālu izmantošanas tradīcijas.

Austrija spēlē galveno lomu tirgus izveidošanā granulu izmantošanai dzīvojamo māju apkurē. Šī loma ir attīstījusies 20 gadu koka šķeldas sadedzināšanas izpētes un attīstības procesā, kas tūlīt tika piemērota granulām, kad tās parādījās tirgū. Tie bija Austrijas uzņēmumi, kas ieviesa granulu katlus Vācijā un vēl citās Eiropas valstīs, un nevienai citai valstij nav tik liela tirgus daļa kā Austrijai. 2006. gadā 12,5% no visiem pārdotajiem katliem izmantošanai dzīvojamajās mājās bija granulu katli.

Austrijas granulu ražošana ir attīstījusies nepārtraukti un ir sasniegusi 1 milj. tonnu 2008. gadā. Pašreizējā politiskā diskusija par oglekļa dioksīda samazināšanu Austrijā var novest pie palielinātiem finansiāliem stimuliem, kas kopā ar pieaugošo naftas cenu var radīt nozīmīgu priekšnoteikumu tirgus izaugsmei 2008. gadā.

Pateicoties plašajai augstas kvalitātes granulu piegādei no Austrijas, strauji augošu granulu krāšņu biznesu bija arī iespējams attīstīt Itālijā. Saskaņā ar nesen publicētajiem datiem no Itālijas krāšņu ražotājiem 2005. gadā Itālijā tika pārdotas 90 000 granulu krāsnis. 2006. gadā šis skaitlis ir pieaudzis līdz 220 000 krāsnīm, padarot valsti par pašreiz lielāko granulu krāšņu tirgu pasaulē. Itālijas tirgus izaugsmes apjoms un ātrums parāda lielo granulu krāšņu potenciālu, ja ekonomiskie nosacījumi ir pievilcīgi. Sakarā ar augstajiem gāzes un naftas nodokļiem granulas ir kļuvušas par ekonomiski izdevīgām Itālijā, kur granulu imports no Austrijas spēlē nozīmīgu lomu piegādē. Pateicoties kokzāģētavu un mežistrādes industriju fragmentētai struktūrai Itālijā, kuras rezultātā arī vietējā granulu ražošanas industrija ir sadalīta daudzos mazos ražotājos, ir sagaidāms arī turpmāk importa pieaugums.


Tirgus pamatprincipi
Granulu tirgus ir ļoti jauns tirgus un tā ļoti straujā attīstība nenovēršami ir novedusi pie dažādām problēmām. Tādi jautājumi kā kvalitātes problēmas, zināšanu trūkums, vieglas peļņas tīkotāji un tirgus caurspīdīguma trūkums ir tipiski jauniem tirgiem. Atšķirībā no citiem atjaunojamiem resursiem, piemēram, vējš un solārā enerģija, granulu bizness saskaras ne tikai ar pārdošanas jautājumiem, bet arī ar piemērotu loģistikas risinājumu izveidošanu, kas nodrošinātu kurināmā piegādi plašiem reģioniem. Atrisināt šādus jautājumus nav viegls uzdevums, īpaši tirgū, kur pastāv ierobežojumi un dažādi šķēršļi, kas sarežģī attīstību. Tomēr droša kurināmā piegāde ir vissvarīgākais jautājums tālākai tirgus attīstībai, un saistībā ar pieaugošo sašķidrinātās naftas gāzes apjomu un apkures naftas biznesu tai ir daudzsološa tendence. Šāda pieredzējuša pieeja var sniegt profesionālu risinājumu un ilgtermiņa skatu uz granulu piegādes biznesu, lai izveidotu drošu piegādes ķēdi, kas varētu atbalstīt nākotnes izaugsmi.

Spēcīgu izaugsmi varētu sagaidīt, ja tiktu nodrošināts politiskais atbalsts ES līmenī, kas spēlētu galveno lomu granulu biznesa paplašināšanā jaunajās dalībvalstīs. Ambiciozais ES mērķis līdz 2020. gada beigām sasniegt 20% no enerģijas piegādes no atjaunojamajiem resursiem nav iespējams bez noteiktas politikas atjaunojamās siltumapgādes jomā. Turklāt augšupejošajām naftas cenām un oglekļa dioksīda samazināšanas mērķiem ir līdzīgs efekts uz granulu tirgus attīstību.

Granulu ražošana ir viegla, nedārga iespēja, kā uzlabot biomasu līdz blīvai, homogēnai un transportējamai degvielai, un tā piedāvā ievērojamas priekšrocības pār citiem biomasas resursiem. Piemēram, granulu biomasas enerģētiskais devums var būt 10 reizes lielāks nekā etanola ražošana uz vienu vienību. Un, lai gan šobrīd ikgadējais granulu saražotais apjoms pasaulē ir 9 milj. tonnas, tas līdz 2010. gadam būs pieaudzis līdz 15 milj. tonnām. Līdz 2020. gadam vienas pašas ES granulu pieprasījums var izaugt līdz 150 milj. tonnām, kā to nesen ir aprēķinājuši industrijā iesaistītie. Atliek secināt, ka šim sektoram ir liela nākotne.