Kā tad ir īstenībā? Pagājušajā gadā mazās HES saražoja 64 milj. kWh elektroenerģijas, kas ir  apmēram 1% no Latvijas patēriņa. Vai tas ir daudz, vai maz par to var spriest, bet kaut kas tas ir. Tālāk vēl. Patiesībā vairāk nekā puse mazo HES, kuras darbojas derivācijas režīmā, nevar strādāt citādi kā bāzes režīmā.

Savukārt virkne mazo HES var strādāt nedēļas slodžu režīmā un pat sezonas regulēšanas režīmā, ja tam būs pietiekami ekonomiskie priekšnosacījumi. Par tiem tad arī gribētu parunāt. Palaižot lielo gāzturbīnu bloku Rīgas TEC-2, bāzes jaudas palielināsies būtiski un aktualizēsies jautājums par galotņu slodžu segšanu darbdienu vakaros.

Te diezgan būtisku ieguldījumu varētu dot tieši mazās HES ar sezonas un nedēļas regulēšanas iespējām. Ir tikai jāatrod mehānisms, kā šīs iespējas izmantot. Vispareizākais variants būtu, ja šim nolūkam izmantotu ieņēmumus par oglekļa emisijas kvotu pārdošanu, jo HES saražotā enerģija vistiešāk ļauj samazināt oglekļa emisiju no fosilā kurināmā sadedzināšanas. Mazās HES ar sezonas regulēšanas iespējām vispār varētu pavasara plūdu laikā nedarbināt un ūdeni izmantot mazūdens periodā. Pie kam vairākas no tām, darbinot sezonas režīmā, varētu ne tikai palielināt kopējo elektroenerģijas izstrādi šajās HES, bet, kas ir būtiskāk, palielināt kopējo elektroenerģijas izstrādi lielajās Daugavas kaskādes HES. Tā Cirīša HES ar 997 kW jaudu ietaupīto ūdeni mazūdens periodā izmantotu visa Daugavas kaskāde, tādējādi būtiski palielinot kopējo elektroenerģijas izstrādi, jo šī noteces daļa pavasara palos aizplūst neizmantota. Arī Felicianovas HES (630 kW) var strādāt sezonas režīmā.

Taču tam ir vajadzīgs ekonomisks pamatojums. Ja emisijas kvotu nauda būtu iezīmēta, tad mazajām HES varētu maksāt tādu piemaksu par maksimuma slodžu stundās saražoto elektroenerģiju, kas kompensētu par plūdu periodā nesaražoto elektroenerģiju neiegūtos ieņēmumus. Ir izskanējis skaitlis, ka tuvākajā nākotnē emisijas kvotu cena varētu sasniegt 50 eiro par tonnu.

Tālāk vēl. Mūsu pētījumā Hidroenerģetikas iespējas Latvijā ir minētas 239 iespējamās mazās HES ar kopējo jaudu 45 MW, no kurām 41 HES ar kopējo jaudu 7,6 MW var strādāt nedēļas slodžu režīmā. Faktiski pašlaik darbojas 150 mazās HES ar kopējo jaudu ap 25 MW. Pie tam dažas no uzbūvētajām HES manā darbā nav pieminētas un tajā nav aplūkotas arī tolaik jau darbojošās HES ar apmēram 5 MW kopējo jaudu. Tātad vēl var būt runa par papildu 40 MW. Šis skaitlis, protams, ir aptuvens, jo būvējot prognozētā HES jauda var mainīties. Tāpat nav izslēgts, ka dažas no manā darbā minētajām mazajām HES tā arī neuzbūvēs, bet var uzbūvēt citas ar vēl neprognozētu jaudu. Tāpat nevar precīzi pateikt, kuras no šīm HES varēs darboties sezonas un nedēļas regulēšanas režīmos.

Vēl viena rezerve ir t.s. lašupju saraksta atvēršana un būtiska pārskatīšana, pret kuru tik ļoti iestājās hidroenerģētikas speciālists Askolds Rodins Dienā š.g. 11. martā savā rakstā Badīgo neprāts. Ja ieskatāmies šajā lašu upju sarakstā, tad izcilākās pērles tajā nav tālu jāmeklē. Ja man kāds apgalvotu, ka Misā ir redzēta jelkāda lašveidīgā zivs, es sāktu skaļi smieties. Pats esmu dzīvojis pie Misas un zinu, ka tās atteces baseina lielu daļu veido kūdras purvi. Neticu, ka šajā rāvainajā ūdenī kāda forele varētu izturēt.

Tas pats attiecas uz Cieceri. Jā, ir Lašupes stacija, ir Cieceres pieteka Lašupe. Taču par lašiem Ciecerē un Lašupē varēja runāt tad, kad dabiskās vajadzības kārtoja mājiņā ar sirsniņu. Tagad, kad Ciecerē ieplūst, kaut arī attīrīti, kanalizācijas ūdeņi no Brocēniem, Saldus, Druvas, Draudzības, Lutriņiem utt., par lašu nārstu Ciecerē un tās baseinā nevar būt ne runas. Liela daļa no A. Rodina apraudātās 91 lašu upes ir tieši tādas.

Kas attiecas uz A. Rodina piesaukto Pasaules Dabas fonda kopsavilkumu, tad Dienā ir publicēts mans raksts Komentāri par skandalozo pētījumu (30.07.04.), kur parādīta šī pētījuma tendenciozitāte. Nekādi atspēkojumi par manu rakstu nav saņemti. Tātad šis pētījums tiešām ir bijis pārāk tendenciozs un neargumentēts.

Ir vēl viens aspekts. Paplašinoties vēja ģeneratoru parkiem, aktuāls kļūst jautājums par dublējošām jaudām. Tieši šeit mazās HES ar nedēļas un sezonas regulēšanas iespējām var spēlēt pietiekami nozīmīgu lomu. Atkal, protams, ja šādai dublēšanai bezvēja periodos būs atrasts ekonomisks pamatojums. Katrā gadījumā, iegūtais efekts būs lielāks, nekā būvējot hidroakumulācijas spēkstacijas, kur gandrīz puse iegūtās enerģijas jāpatērē ūdens pārsūknēšanai no lejasbjefa uz augšbjefu.

Tālāk vēl. Latvenergo negribīgi runā par elektroenerģijas pārvades zudumiem, kas vidēji ir ap 14%, jo tie ir ietverti elektroenerģijas realizācijas tarifos. Jo mazāk elektroenerģijas pārvada, jo neizdevīgāk tas ir augstsprieguma tīkla operatoram.

Ja Felicianovas HES ar 630 MW jaudu ražo elektroenerģiju, kuru patērē Ludzas rajonā, tad, pievadot to pašu elektroenerģijas daudzumu no Rīgas TEC, zudumi būs apmēram 20%. To var uzskatīt par HES saražotās jaudas reālu palielinājumu par šo pašu procentu. Tas pats attieksies uz visām perifērijas mazajām HES un koģenerācijas katlu mājām, kas arī Latvenergo diez’ ko nepatīk.

Ik dienas notiek ceļu satiksmes negadījumi, pat ar cilvēku upuriem. Vai tādēļ atgriezīsimies pie velosipēdiem un zirgu karietēm? Ceļu satiksmi kontrolē ceļu policija. Arī mazo HES darbību kontrolē, un, ja ir pārkāpumi, piemēro soda sankcijas. Ja pārkāpumu nav, arī HES kaitējums ir mazāks nekā tas būs plānotajai 400 MW ogļu spēkstacijai, kas nebūs nekāda TEC, kā tas tiek pasniegts, bet gan klasiska kondensācijas stacija ar attiecīgi zemāku lietderības koeficientu un nepieciešamību pirkt oglekļa izmešu kvotas.