Pašreizējā ražošanas attīstības līmenī ir pilnīgi pamatota inženiertehniskā ēkas aprīkojuma integrācija dzīvojamo un sabiedrisko būvju konstrukcijā un dizainā. Integrētajās inženiertehniskajās sistēmās bez tradicionālajiem siltuma, ūdensapgādes, ventilācijas, kondicionēšanas un elektrotīkliem, ietilpst datu pārraides tīkls (10/100/1000-BaseT), videonovērošanas sistēmas, piekļuves kontroles sistēmas, signalizācija, dispečerizācijas sistēmas, TV signāla pārraides tīkls, akustiskās sistēmas, komutācijas tīkli un citas sistēmas. Šo sistēmu integrācija jau projekta un celtniecības stadijā ievērojami atvieglo dzīvi visiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem no būvdarbu izpildītāja līdz gala patērētājam.

Dabiska līdzšinējo inženiertehnisko tehnoloģiju attīstība ir novedusi pie situācijas, kad par galveno un centrālo ēkas intelektualizācijas sistēmas posmu ir kļuvis vienots datu pārraides tīkls. Mūsdienu iekārtas, kuras piegādājuši vadošie ražotāji, vairumā gadījumu ir apgādāti ar iespēju tās pieslēgt pie šī vienotā tīkla.

Arhitektam līdz ar to nākas risināt grūtus uzdevumus, apvienojot savu arhitektonisko ieceri, ņemot vērā gala lietotāju maksimālo komfortu un drošību, kā arī arvien augošās prasības pret ēku energoefektivitāti. Nereti inženiertehniskās iekārtas, kuras nodrošina augstākminētās prasības, bieži vien liek atteikties no lieliskām dizaina iecerēm. Visbiežāk tas saistīts ar dažādu projektētāju nespēju atrast kopīgu valodu, un bieži vien ar atsevišķu darbu izpildītāju nekompetenci. Ja tiek izmantoti augsti profesionāla ģenerālprojektētāja pakalpojumi, pastāv iespēja izvairīties no dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem jebkurā ēkas būvniecības vai ekspluatācijas stadijā.

Arhitekta vai ģenerālprojektētāja loma vienmēr būs galvenā jaunu ēku projektēšanā vai arī jau esošo būvju rekonstrukcijā. Inženiertehniskajām sistēmām no vienas puses ir jābūt pietiekami ērtām, lai ar tām varētu strādāt arhitekts, bet no otras - maksimāli efektīvām un atbilstošām gala lietotāja prasībām. Izmantojot pareizu pieeju projektēšanā un kompleksus intelektualizācijas risinājumus, var atrast saskaņotu pieeju visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem. Svarīgi ir projektēšanas procesā pieturēties pie noteiktas standartprocedūras un visas darbības veikt noteiktā secībā. Proti, inženiertehnisko sistēmu projektēšana tiek uzsākta pēc ēkas koncepcijas apstiprināšanas un iekštelpu plānojuma ar to funkciju noteikšanu.

Lai veiksmīgi realizētu ēkas intelektualizācijas projektu, nepieciešams balstīties uz divām lietām: uz ēkas vai tās daļas arhitektonisko projektu un ēkas intelektualizācijas sistēmas tehnisko uzdevumu. Realizējot darba projektu, ģenerālprojektētājs ir ieinteresēts, lai ar garantiju tiktu uzsākta visu inženiertehnisko sistēmu darbība un tās spētu pildīt visas paredzētās funkcijas. Modernās automātiskās projektēšanas sistēmas un matemātiskās modelēšanas sistēmas, kuras strādā uz vienas bāzes ar arhitektūras projektēšanas programmām, ļauj izvairīties no būtiskām kļūdām projektēšanas stadijā. Ēka faktiski tiek uzbūvēta virtuāli, matemātiskā modeļa veidā, kur ir redzamas visas darba projekta vājās vietas. Pēc projekta realizācijas pasūtītājs ir pasargāts no dažādu prasību neizpildīšanas un ar kļūdu novēršanu saistītiem izdevumiem.

Plašam patērētāju lokam ir izstrādāti dažādi adaptējami risinājumi, kuros realizētas minētās metodes. Attiecībā uz mazstāvu ēku intelektualizāciju attiecināmais prasību loks ir visai līdzīgs dažādos objektos. Izmantojot automātiskās projektēšanas programmas un kompleksos automatizācijas risinājumus, ko piedāvā dažādas firmas, ir iespējams sasniegt līdzīgus rezultātus, kā veicot individuālo projektēšanu, turklāt, ievērojami ietaupot līdzekļus.

Kompleksie ēku intelektualizācijas risinājumi ietver sevī pilnu pakalpojumu spektru, kurus saņem gala patērētājs, sākot no telekomunikāciju sakariem, datortīkla, videonovērošanas un televīzijas tīkla līdz dispečersistēmām. Šiem risinājumiem ir standartveida bāze, kura ir ātri adaptējama jebkuram projektam un klienta prasībām.

Kā piemēru var minēt PeraoBox kompleksu, kuru lietotājs, izmantojot instrukcijas, var samontēt un palaist arī pats. Šī sistēma tiek komplektēta no savstarpēji pilnīgi savietojamām komponentēm, no tādiem ražotājiem kā Cisco Systems, APC, Panasonic un citiem. PeraoBox paredzēts izmantošanai dzīvokļos, savrupmājās un būvēs ar platību līdz 1500 m², kā arī mazās un vidējās uzņēmējdarbības vajadzībām. Tas ir radīts patērētājam ar ierobežotu budžetu, kurš rūpīgi plāno visus savus izdevumus un sagaida no tiem maksimālu atdevi.

Var izdalīt vairākus šīs sistēmas risinājumus, kas paredzēti dažādām patērētāju grupām ar atšķirīgām prasībām pret sistēmas funkcijām un budžeta iespējām. Visi risinājumi paredz instrukciju strukturētai kabeļu tīkla instalācijai un pēc vajadzības var būt nokomplektēts ar nepieciešamajiem kabeļiem, un komplektējošajām ierīcēm.

Sistēmas personalizācijai ir vairāki posmi. Vispirms tiek noteiktas esošās servisa prasības. Pēc iegūtajiem rezultātiem tiek noteikts nepieciešamais risinājuma līmenis. Pēc tam tiek sastādīts opciju un perifērijas ierīču komplekts. Ja rezultātā tiek pārtērēts paredzētais budžets, iespējams atgriezties pie nepieciešamo prasību loka.

Dažādu problēmu risināšanai ēku intelektualizācijas jomā ir pieņemti dažādi standarti. Pašlaik tirgū populāri ir vairāki informācijas apmaiņas protokoli. Evolūcija šajā jomā parāda, ka galvenais kāda standarta panākumu cēlonis ir tā atklātība, pieeja izstrādes līdzekļiem un vadības sistēmas esamība.

Viens no pašlaik populārākajiem protokoliem ir ANSI EAI 709.1. Šo protokolu izstrādājusi kompānija Echelon, un tas šodien ir atvērts standarts. Iekārtu savietojamības sistēmas uz šī standarta bāzes dēvē par LonWorks. Šī standarta popularitātei ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, daudzi ēku automatizācijas sistēmu, kas paredzētas klimata vadībai, drošības sistēmām, apgaismojumam utt., ražotāji piedāvā integrācijas risinājumus tieši uz LonWorks standarta bāzes. Rezultātā kompānijas-integratori un pasūtītāji var izvēlēties dažādas iekārtas, kas vispilnīgāk atbilst to prasībām un pie tam ir spējīgas savstarpēji sadarboties.

Otrkārt, tīkla vadības sistēma nodrošina iespēju projektēt un ekspluatēt ēku kompleksās automatizācijas sistēmas, izmantojot dažādu ražotāju iekārtas. Ēkas ekspluatācijas personālam ir pilna pieeja informācijai par iekārtu un tīkla komunikāciju stāvokli.

Treškārt, ēkas vai kompleksa ekspluatācijas procesā nereti ir nepieciešama atsevišķu iekārtu nomaiņa, vai rodas nepieciešamība ieviest papildus automatizācijas sistēmas. Šajā gadījumā ēkas pārvaldītājam ir zināma rīcības brīvība, ko neierobežo viena ražotāja piedāvājums.

Eiropas ēku automatizācijas sistēmu ražotāji aktīvi pielieto KNX protokolu. Tomēr iekārtu spektrs, kas spēj sadarboties uz šī standarta bāzes, ir šaurāks nekā LonWorks standartam. Tomēr arī tam ir visas tās pašas priekšrocības, kas raksturīgas citiem atklātajiem standartiem.