22. janvārī Swedbank organizētajās Analītiskajās diskusijās tika prezentēts apskats par enerģētikas politikas iespējām, riskiem un risinājumiem, ko ar Swedbank speciālistu atbalstu sagatavojis sociālekonomikas eksperts Pēteris STRAUTIŅŠ. Apskats pragmatiski aplūko iespējas enerģētikas politikā sasniegt visnotaļ ideālistiskus mērķus — palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un paaugstināt energoefektivitāti.

Sagatavotā apskata uzdevums ir papildināt sabiedrisko diskusiju par ekonomiskajām un tehnoloģiskajām iespējām. Visi piedāvātie risinājumi ir vērtēti pēc vienotiem kritērijiem — kā tie var veicināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, celt sabiedrības dzīves kvalitāti un Latvijas starptautisko reputāciju. Paneļdiskusijā par Latvijas enerģētikas politikas iespējām un risinājumiem piedalījās Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, A/S Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons un Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs. Diskusiju vadīja Swedbank Finanšu pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Toms Siliņš.

Katram gribas savu mājokli padarīt pēc iespējas siltāku un komfortablāku. Galvenās prasības attiecībā uz mājokli nav mainījušās kopš akmens laikmeta un pirmām kārtām tam jānodrošina komfortabls temperatūras režīms. Mūsu dienās sildīšanās pie ugunskura ir pieņemama galvenokārt tūristiem. Lielākā daļa no mums ir kļuvuši atkarīgi no vairāk vai mazāk centralizētām apkures sistēmām.

Dažādas problēmas apkures tīklos var pārvērst pat visai siltu ziemu īstā murgā. Bet ne vienmēr tajā vainojami komunālie dienesti. Dažreiz pie apkures problēmām esam vainojami arī mēs paši, uzstādot nepiemērotas apkures iekārtas, vai nerūpējoties par to, lai tās būtu labā darba kārtībā.

Visā pasaulē notiek intensīvs darbs, lai atrisinātu problēmu, kas saistīta ar aizpildīto loga aiļu termiskās pretestības paaugstināšanu un vienlaicīgu aizsardzību pret saules radiācijas iekļūšanu. Progresīvie konstruktīvie risinājumi logiem balstās uz mūsdienu augsti efektīvo tehnoloģiju jaunajām iespējām. Logam jākļūst par ēkas konstrukcijas intelektuālo elementu, ņemot vērā diennakts (dienas, nakts) un gadalaiku (ziemas, vasaras) mainīgās prasības pret siltumtehniskajiem, gaismas caurlaidības un citiem rādītājiem.

Mūsdienās Eiropā aizvien vairāk uzmanības pievērš enerģijas taupīšanai. To nosaka gan pastāvīgi pieaugošais enerģijas patēriņš un ar to saistītā nepieciešamība pēc papildu resursiem, gan nepieciešamība pēc iespējas vairāk nodrošināties pret nelietderīgu enerģijas izmantošanu. Tam savukārt ir citi iemesli – nepārdomātas saimniekošanas izraisītā nevēlamā ietekme uz apkārtējo vidi, nespēja pašiem nodrošināt nepieciešamo enerģijas daudzumu un sekojošā atkarība no naftas un gāzes piegādātājiem, kā arī citi iemesli.

Kā rāda Eiropā veiktie pētījumi, lielu daļu no kopējā enerģijas patēriņa veido dzīvojamajās ēkās patērētā enerģija, tāpēc jau labu laiku vairākās Eiropas valstīs ir izstrādātas speciālas programmas un būvniecības normatīvi, kuru galvenais mērķis ir ēku būvniecībā un renovācijā nodrošināt pēc iespējas augstāku ēku energoefektivitāti. Tādā veidā tiek iegūti divi labumi – gan samazinās izdevumi par ēku apkuri aukstajā sezonā, gan tiek patērēts mazāk enerģijas un sekojoši arī mazāk ietekmēta apkārtējā vide.